Vjačeslava Dombrovska  pētījums  „Vai viss ir kārtībā ar augstāko izglītību Latvijā?” ir tiešām uzmundrinošs, lai turpinātu rēķināt.  Viens no iespējamajiem resursiem rēķināšanai  ir   LZA Zinātniskā personāla datu bāze. ¹  Iespējams tā pavisam primitīvā rēķināšanas līmenī var sniegt arī atbildi  uz Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK)    6. oktobra apaļā galda  „Pētniecība Latvijas universitātēs: kā uzlabot kvalitāti?”  diskusijas jautājumu „Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie iemesli, ka citējamības un publicējamības ziņā Latvijā sociālās un humanitārās disciplīnas atpaliek no dabas zinātnēm?” ²

LZA Zinātniskā personāla datu bāzē, meklējot „informāciju par zinātniskajās institūcijās akadēmiskajos amatos ievēlēto zinātnisko personālu: vadošajiem pētniekiem, pētniekiem un zinātniskajiem asistentiem” pēc 45 Latvijas Zinātņu nozarēm kā atslēgas vārdiem, var uzzināt, ka ievēlēto skaits ir šāds:

Ķīmija - 519
Bioloģija- 370
Fizika – 355
Medicīna - 248
Ķīmijas inženierzinātne - 206
Datorzinātne – 145
Materiālzinātne – 138
Mehānika – 110
Pedagoģija – 101
Vēsture - 101
Sporta zinātne - 94
Būvzinātne – 85
Informācijas tehnoloģija – 84
Valodniecība - 80
Enerģētika – 77
Vides zinātne - 61
Ekonomika – 60
Mašīnzinātne – 59
Matemātika – 53
Mežzinātne - 52
Elektrotehnika – 44
Mākslas zinātne - 44
Elektronika un telekomunikācijas – 43
Lauksaimniecības zinātne – 43
Filozofija – 35
Veterinārmedicīna - 32
Socioloģija - 27
Psiholoģija - 16
Folkloristika - 15
Juridiskā zinātne (reģistrā – arī „juridiskās zinātnes”)  - 14
Astronomija – 10
Politikas zinātne (politoloģija) - 9
Ģeogrāfija - 8
Arhitektūra - 7
Hidroinženierzinātne – 7
Komunikāciju zinātne – 6
Pārtikas zinātne - 3
Demogrāfija -1
Ģeoloģija – 1
Literatūrzinātne - 1
Farmācija - 0
Militārā zinātne - 0
Teoloģija un reliģiju zinātne - 0
Transports un satiksme - 0
Vadībzinātne - 0

Datu bāzē „iekļautā informācija ir aktualizēta uz 2009.gada 1.oktobri, ”  un tajā  ir ieraksti par 1346 sievietēm un 1382 vīriešiem. Tātad – 2728 cilvēkiem pamata darbs ir pētniecība un pētniecības rezultātu publicēšana, tas ir – arī  rūpes, lai Latvija pēc SCI, SSCI un līdzīgiem rādītājiem neatpaliktu vismaz no Igaunijas un Lietuvas. 
Novērtēju, ka mana primitīvā skaitļošana var izpelnīties kritiku – ne jau visi pētniecības institūcijās strādā pilnā slodzē, datu bāzē  logs „Ievadiet zinātnes nozari (atslēgvārdu)” nestrādā precīzi, jo uzrāda arī apakšnozares, daudziem pētniekiem ievadītas vairākas zinātnes nozares utt.

Jā, es tiešām mazliet ‘blefoju’, jo zinu, ka datu bāze nav sevišķi  precīza.  Bet ‘blefo’ jau  pati zinātniskā personāla reģistrācijas un uzskaites sistēma! Piemēram, ir virkne pētnieku, kas spēj labi darboties integrētā laukā „juridiskā zinātne, politikas zinātne” (un datu bāze viņus ‘pieskaita’ divas reizes – pie juridiskās zinātnes un pie politikas zinātnes), katra institūcija  var ievēlēt zinātnisko personālu  kādās vien nozarēs vēlas, kaut arī tajās nav reģistrēta datu bāzē neviena persona ar doktora grādu attiecīgajā nozarē utt., utt.
Galvenais  ‘blefošanas’ iemesls ir viegli saskatāms. Līdzšinējā zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas prakse bija orientēta nevis uz rezultativitātes izvērtēšanu, bet uz  personāla skaitu un  abstraktiem pieņēmumiem, cik varētu maksāt infrastruktūras uzturēšana. Gadiem lielu zinātnes finansējuma daļu  ir ‘aprijusi’ neracionāla telpu īre,  komunālie maksājumi un institūtu direktoru ambīcijas būt direktoriem.

Tāpēc interesanti, vai SAK, meklējot  galvenos iemeslus, kāpēc  citējamības un publicējamības ziņā sociālās un humanitārās disciplīnas atpaliek no dabas zinātnēm, apcerēja arī  citas problēmas šķautnes – kādus rezultātus devis  valsts ieguldītais finansējums pētnieciskā personāla algošanā  un institūciju infrastruktūru uzturēšanā dabas un inženierzinātnēs, kurās tas ir lielāks nekā  sociālajās un humanitārajās zinātnēs?

Vjačeslava Dombrovska  pētījums apliecina, ka Tartu Universitātes  profesora Jura Allika  2003 gada secinājums, ka  Latvijas zinātnē redzamas stagnācijas pazīmes³,  nu jau ir izvērsies par procesu. Labi, ja SAK ir gana resursu, lai turpinātu zināmu lietu smalkāku aprēķināšanu. Tomēr, ja to  nav pietiekami daudz, tad, iespējams,  lietderīgāk būtu sākt lūkoties pēc cēloņiem un  ceļiem, kā situāciju uzlabot un zinātnes finansējumu izmantot racionāli un droši, balstoties uz starptautisku projektu un rezultātu ekspertīzi.

 
 ¹  Sk.: http://www.lza.lv/registrs/
  ² Sk.: http://www.saki.lv/index.php?option=com_content&id=323&catid=81&sectionid=12&Itemid=165
  ³ Sk.: Allik, J. (2003).  The quality of   science in Estonia,  Latvia, and  Lithuania  after  the first decade of independence. TRAMES: A Journal of the Humanities & Social Sciences.  Vol. 7,  Issue 1. P. 48. Sk. 2009. 28. okt.: http://www.psych.ut.ee/~jyri/en/Trames_2003.pdf