Socioloģijas doktora zinātniskais grāds piešķirts Marekam Niklasam

2013.gada 5.aprīlī LU Socioloģijas, politikas zinātnes un komunikācijas zinātnes promocijas padome atklātā sēdē Marekam Niklasam ir piešķīrusi socioloģijas doktora zinātnisko grādu (Dr.sc.soc.) apakšnozarē lietišķā socioloģija par promocijas darbu “Jauniešu ar zemu izglītību iekļaušanās darba tirgū Latvijā”.
Balsošanas rezultāti: piešķirt – 7, nepiešķirt – nav, nederīgu biļetenu nav.

Opening 8 Marie Curie research positions in the field of Integration and Migrations

Skatīt šeit.

 

Vēlēšanas SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta direktora amatā

SZF Domes 17.12.2012. sēdē SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta direktora amatā uz četriem gadiem ievēlēts  prof. Jānis Ikstens.

Pētnieki piedalās Rubeņa bataljona 1944. gada kauju atcerē Ugālē

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki kopā ar žurnālistu un publicistu Voldemāru Hermani devās divu dienu zinātniskajā ekspedīcija uz Ugāli ar mērķi novērot un fiksēt Rubeņa bataljona 1944. gada kauju atcerei veltītos piemiņas pasākumus.

Otrā pasaules kara norisēs Rubeņa bataljons atradās ģenerāļa Jāņa Kureļa grupas sastāvā un bija nacionāli noskaņota un augsti organizēta ap 650 vīru liela militāra vienība. Vēstures avoti vēsta, ka viņu izcīnītās kaujas 1944. gada nogalē bija plašākās un ilgstošākās visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē.
Rubeņa bataljona muzeja telpās norisinājās zinātniskās konferences, kas veltīta cilvēku likteņiem Otrā pasaules kara laikā, rakstu krājuma „Vide. Vara. Varoņi.” atvēršana. Zinātniskā konference norisinājās 2011. gada maijā un tā tika veltīta sarežģītajiem un joprojām nepietiekami izpētītajiem notikumiem Kurzemē, Otrā pasaules kara beigu posmā.

Rubeņa fonda pārstāvis Andrejs Ķeizars akcentēja temata aktualitāti, uzsverot, ka vēljoprojām pastāv dažādas izpratnes par Rubeņa bataljona darbību un nozīmību, taču, viņaprāt: „Vēsturi raksta, lai pastāstītu, nevis pierādītu.”
 

Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks, vēsturnieks Uldis Neiburgs, raksturojot  Rubeņa fonda un muzeja darbības nozīmīgumu, uzsver: „Ļoti svarīgi ir atzīmēt Rubeņa bataljona muzeja darbu, jo tiek dokumentēta, atgādināta un pieminēta šī svarīgā Otrā pasaules kara epizode, kas norisinājās Latvijas teritorijā. Tas uzskatāms par unikālu gadījumu, jo norisinājās bruņota, militāra cīņa pret vācu okupācijas varu, tai pat laikā arī pret iespējamo padomju okupācijas varas atjaunošanu, ko vadīja ideja par brīvu, neatkarīgu Latviju.”
   

Jau lēnām satumstot, pētniekiem bija iespēja novērot, par tradīciju pēdējos gados iedibinājušos, ugunskura iedegšanu līdzās Rubeņa muzejam, kura uguns, kopīgiem spēkiem maiņu secībā patrulējot, tiks nosargāta līdz par valsts svētkiem 18. novembrī. Interesentiem bija iespēja aplūkot arī ceļojošo ekspozīciju par pretošanās kustību Otrā pasaules kara laikā, kas izstādīta Ugāles bibliotēkā un kuras satura lielāko daļu veido materiāli no Rubeņa muzeja pastāvīgas kolekcijas.
 

Tālākais ceļš pētniekus veda uz Rubeņa bataljona apmetnes vietu pie bij. Usmas pagasta Ilziķu mājām, kur patriotisku noskaņu ietvarā norisinājās 1944. gada kauju atcere, ko ievadīja kopīga valsts himnas dziedāšana un karoga pacelšana līdzās rubeniešu bunkuram. Piemiņas pasākumā klātesošos uzrunāja vēsturnieks Ulda Neiburgs, kā arī zemessardzes un aizsargu organizācijas pārstāvji, muzikāli patriotisku priekšnesumu sniedza Rendas sieviešu vokālais ansamblis un Puzes mazpulcēni. Noslēgumā Rubeņa fonda vārdā tika izteiktas pateicības par nesavtīgu līdzdarbošanos Rubeņa bataljona un kureliešu darbības Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados temata izpētē un aktualizēšanā valodniecei Maijai Baltiņai, filoloģei Dacei Lūsei, Ugāles bibliotēkas vadītājai Dacei Rumpai, vēsturniekam Uldim Neiburgam, kauju vietu pētniekam Gatim Šauriņam un citiem. Atceres pasākumā novērotajā gūtajos iespaidos dalās pētniece Gita Siliņa: „14. novembra vakars meža ielokā, starp dažādu paaudžu cilvēkiem, uz brīdi lika apstāties dāžkārt šķietami bezbremžu ikdienai. Vecie vīri, kam leitnanta Rubeņa bataljona piemiņas diena ir skaudri sentimentāls notikums, skolas bērni, kam savukārt tas vienlaikus ir piedzīvojums un jauna rituāla pieredze, rada kopības sajūtu - piederību kādai konkrētai vietai Latvijā - šajā gadījumā - Ugāles puses ļaudīm. To nevarēja nesajust, cik viņi vienoti un ar milzu vēlmi kopt šo sajūtu.”
 

Melodijas „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme” motīvs saksofona izpildījumā pavadīja pasākuma kulmināciju – lāpu gājienu, kas iestiepās dziļāk mežā, un veda pa Rubeņa bataljona cīņu ceļiem. Nonākot pie lielā ugunskura, gājiena dalībnieki tika cienāti ar siltu zupu un ļāvās sarunām par vēsturi un pagājušajām dienām, omulīgi patriotisko gaisotni pastiprināja kopīgas dziesmas. Pētniece Laura Ardava akcentē piemiņas pasākuma emocionālo pusi: „Sevišķi mani saviļņoja lāpu gājiens, kura emocionālais piesātinājums un estētiskums uz brīdi lika aizmirst pētnieces identitāti, neraugoties uz to, ka etnogrāfiskais novērojums pieprasa abstrahēšanos no personīgā. Tāpat arī aizkustināja, ar kādu rūpību un pietāti atmiņu kopienas lokālā vidē (šajā gadījumā Rubeņa bataljona fonda pārstāvji un viņu atbalstītāji) saglabā sociālo atmiņu un patiesi rūpējas par tās tālāknodošanu. Šķiet, ka urbanizētā vidē tik liels sirsnīgums pret atmiņu ir mazāk vērojams.”
 

Zinātniskā ekspedīcija norisinājās valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte” projekta „Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. Tajā piedalījās LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki Laura Ardava, Gita Siliņa, Kristiāna Kirša, Laura Uzule, Kaspars Zellis un Uldis Neiburgs. Iepriekš pētnieku grupa (profesores Vitas Zelčes vadībā) devusies zinātniskās ekspedīcijās uz Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Sēliju un Berlīni.

Informāciju sagatavoja Kristiāna Kirša, LU SZF SPPI pētniece

Foto: Laura Ardava un Laura Uzule

 

Atmiņu vietas Bauskā, Sēlija un “vai gribat redzēt aizejošo godību?”

Divu dienu zinātniskajā ekspedīcijā Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes, Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieki devās savām acīm skatīt, fiksēt un iegrāmatot vietas, notikumus, procesus, apstākļus un cilvēkstāstus, kas ļautu papildināt jau uzkrātās vēstures norišu sociālās atmiņas liecības mūsdienu skatījumā. Šoreiz – Sēlijā.

Ekspedīcija aizsākās Iecavā, kur pētnieki devās deportāciju piemiņai veltītā monumenta meklējumos pie Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves. Piemiņas zīme “Sāpju semafors”, kura autors ir tēlnieks Martiņš Zaurs, uzstādīts 1990. gada un ir veltīts 1941. un 1949. gadā deportētajiem Bauskas puses iedzīvotājiem.
Bauskā pētnieku pulkam uz neilgu laiku pievienojās vēsturnieks un Bauskas novada domes deputāts (TB/LNNK) Raitis Ābelnieks. Lai arī tikšanās brīdis nebija ilgs, vēsturnieks paguva papildināt pētnieku vietstāstu krājumus atmiņu vietu izzināšanā. Tostarp – ar stāstu par padomju armijas karavīriem veltītā pieminekļa pārvietošanu no pilsētas parka uz brāļu kapiem.
 

Savukārt aplūkojot monumentu, kas atrodas parkā pie Bauskas pils, tikāmies ar tā izveides iniciatoru, bijušo leģionāru Imantu Zeltiņu. Šeit uzzinājām, kāpēc uz pieminekļa citēti Kārļa Ulmaņa vārdi “Latvijai jābūt latviešu valstij” – I.Zeltiņš pastāstīja, ka bērnībā šos vārdus viņš ikdienā redzējis skolā un tagad gribējis to ieraudzīt arī uz pieminekļa. Vēl dzestrajā rudens rītā pētnieki uzklausīja būtisko par Otrā pasaules kara notikumiem šī vīra (kas karam sākoties bija vēl astoņpadsmit gadu vecumu nesasniedzis jauneklis) pieredzē, par kaujām pret padomju armiju 1944.gadā Bauskā, un arī atsevišķus brīžus šodienā – teju septiņdesmit gadus vēlāk.
Nākamais pieturas punkts ceļā no Bauskas uz Gricgali – Likvertenu mežs, kur redzams piemineklis Bauskā noslepkavotajiem ebrejiem. Savdabīgo monumentu – akmens cilvēkrindu rudens raibā meža pļavā, kuru pārlidoja vēl aizgulējušies taureņi, paskaidro plāksne ar oficiālo veltījumu – “padomju pilsoņiem”.

Tālāk pētnieki devās lūkot Medņu krogu, senās Grīcgales muižas sastāvdaļu. Mūs sagaidīja Lūcija Ķuzāne, skolotāja, rakstniece, Sēlijas novada kultūras un sabiedriskās dzīves aktīviste. Ķuzānes kundze īsā laikā paguva izstāstīt daudz – koncentrēti un pamatīgi. Skarot tematus no skolotājas ikdienas un rakstnieces pieredzes līdz pat lepno sēļu rakstura zīmīgāko mezglpunktu skaidrojumam. Uz piedāvājumu “vai gribat redzēt aizejošo godību?”, atsaucās ekspedīcijas dalībnieki, un Ķuzānes kundze rādīja ceļu uz šobrīd pamesto Gricgales tautas namu. Tā savulaik lepnajās, bet nu bezgala drūmajās un grūstošajās sienās atbalsojās Lūcijs Ķuzānes stāsts par 1945. gadā uzvesto Arvīda Griguļa lugu “Uz kuru ostu?” uz tautas nama skatuves, kurā pati spēlējusi un neticami skaistām ballēm, kas pulcējušas apkārtnes jauniešus pirms daudziem gadiem.
 

Ekspedīcijas maršruta turpinājumā – Zalves pamatskola, kas ilgus gadus darbojusies grāfa Andreja Šuvalova medību pilī. Skolotāja Ilga Cera izrādīja skolas telpas un arī atmiņas par partizāniem un padomju laiku. Vēstures liecību meklējumos nokļuvām arī Zalves kapsētā, kur pie dzejnieka, bērnu rakstnieka, skolotāja un revolucionāra Jūlija Dievkociņa kapa uzklausījām Lūcijas Ķuzānes stāstu par ievērojamā vīra dzīves gaitām. Notikumu emocionāli papildināja pētnieces Lauras Ardavas prozas lasījums no L. Ķuzānes darba “Jūlijs Dievkociņš”. Jūlija Dievkociņa dzīvesstāsta pieturas punkts – dzimtā vieta Lautere – Ķuzānes kundzes stāstā savveidīgi savijās ar agrāk (2010. gadā) notikušās Vidzemes ekspedīcijas laikā redzēto/apmeklēto – caur Lauteri tikām braukuši meklēt atmiņas un pagātnes pēdas Gaiziņkalna pusē.

L.Ardava akcentēja izzinošā notikuma nozīmību: “Zinātniskās ekspedīcijas ikreiz ir gaidīts un pēc tam ilgi pārdomāts notikums. Tā ir pieskaršanās dzīvai sociālajai atmiņai. Aizmirstu un neaizmirstu pieminekļu apskate un sarunas ar cilvēkiem, kas nes sev līdzi nenovērtējamu dzīves pieredzi, atdzīvina ikdienā lietotās teorētiskās zināšanas par sociālās atmiņas fukcionēšanu un patiesi apstiprina to lietderību ”.

Sēlijas ekspedīcija notika valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” ietvaros. Tajā piedalījās LU SZF Sociālo un politisko pētījuma institūta pētnieki Laura Ardava, Mārtiņš Kaprāns, Klinta Ločmele, Uldis Neiburgs, Olga Procevska, Aija Rozenšteine, Gita Siliņa, Laura Uzule, Kaspars Zellis. Iepriekš (2010. un 2011. gadā) pētnieku grupa (profesores Vitas Zelčes vadībā) devās zinātniskās ekspedīcijās uz Vidzemi, Latgali, Berlīni, un Kurzemi.

Pasākums notika valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" projekta "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" ietvaros.

Gita Siliņa
LU SZF SPPI pētniece
 

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts aicina uz diskusiju : „Interneta vēlēšanas Latvijā: vai un kad?”

Pirmdien, 24. septembrī, no plkst 14:30 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (Lomonosova iela, 1a) Jesaja Berlina auditorijā norisināsies Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) veidota diskusija „Interneta vēlēšanas Latvijā: vai un kad?”.
 

Diskusijas darba kārtība:
 

"Interneta balsošanas globālā perspektīva: svarīgākās atziņas"
Dr.sc.pol. Visvaldis Valtenbergs, Vidzemes Augstskolas docents, Sociotehnisko sistēmu inženierijas institūta pētnieks

„Vēlēšanu norises problēmas un IT risinājumi”
Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

„Latvijā veidotā ManaBalss.lv  – pasaules mēroga veiksmes stāsts elektroniskajai līdzdalībai, un gada laikā radušās atziņas no tās autoriem”
Jānis Erts, ManaBalss.lv idejas līdzautors

„Interneta vēlēšanas – izaicinājumi un riski”
Dr.oec. Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore
Pēc prezentācijām sekos diskusija.
Savu dalību diskusijā apstiprinājuši arī LR Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji.
Lūgums pieteikt savu dalību diskusijā pie anete.skrastina@lu.lv

Papildu informācija:
Anete Skrastiņa, Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI)
E-pasta adrese: anete.skrastina@lu.lv
Tālr: +371 67241025
 

Latvijas zinātnieki tiek aicināti pieteikties Trešajam pasaules loģikas kongresam

Amerikāņu Universitātē Beirutā, Libānā, no 2012. gada  26. – 29. jūnijam norisināsies Trešais pasaules loģikas kongress par tēmu „Pretstatu kvadrāts”. Viens no kongresa līdzorganizētājiem ir LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju nodaļas asoc. prof. Jurģis Šķilters.

Šis ir starpdisciplinārs pasākums, kas pulcē loģikas, filosofijas, matemātikas, semiotikas, kognitīvo zinātņu, mākslas un datorzinātņu pārstāvjus.
Jurģis Šķilters akcentē: „Jau trešo reizi norisināsies vispasaules kongress, kas pulcinās dažādu nozaru pētniekus, kas nodarbojas ar pretstatu izpēti. Domāju, ka arī Latvijas zinātniekiem - gan saistītiem ar loģiku un datorzinātnēm, gan arī ar humanitārajām un sociālajām zinātnēm – šis kongress ir saistošs. Nozīmīgākos kongresa materiālus publicēs izdevniecības Springer žurnālā „Logica Universalis”. Kā viens no pasākuma līdzorganizētājiem priecātos dalībnieku vidū redzēt arī Latvijas pārstāvjus".

Pretstatu izpētes kongresiem ir visnotaļ prominenta vēsture. Tie aizsākās Šveicē, Montrē, 2007. gadā ar Šveices zinātnes fonda atbalstu un turpinājās 2010. gadā Korsikā. Nākošā gada kongress norisināsies Amerikāņu Universitātē Beirutā.

Visi - dažādas zinātņu nozares pārstāvošie – interesenti tiek aicināti iesniegt rakstus ar mērķi iegūt iespēju piedalīties kongresā.
Rakstu iesniegšanas termiņš 2011. gada 20. decembris. Sīkāki norādījumi un  informācija: http://www.square-of-opposition.org/

Informāciju sagatavoja:
Gita Siliņa
LU Komunikācijas zinātnes doktorante
gita.silina@lu.lv
Mob. 26414140
 

„Politisko, sociālo un ekonomisko procesu analīze postpadomju telpā”

Postpadomju studijas ir starpdisciplināra zinātniska nozare, kas pēta bijušās Padomju Savienības valstu sociālās, ekonomiskās un politiskās attīstības īpatnības un šo valstu starptautiskās attiecības. Neraugoties uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu atšķirīgo vēsturi un dalību ES un NATO, arī Baltijas valstis ir daļa no postpadomju telpas un to attīstības perspektīvas ir ievērojamā pakāpē saistītas ar postpadomju mantojumu un tā pārvarēšanu.

Doktorantūras skola būs sadarbības platforma doktorantiem, docētājiem un pētniekiem no šādām disciplīnām – politikas zinātne, socioloģija, komunikācijas studijas, vēsture, ekonomika, filoloģija, ģeogrāfija. Doktorantiem tiks organizēti regulāri starpdisciplināri semināri par skolas tematiku, kā arī kontakti ar sociālajiem partneriem (ministrijas, Rīgas Dome, uzņēmēji). Paredzēts attīstīt sadarbību ar līdzīgām programmām Ziemeļvalstīs un citur.

Pētījumu virzieni, ko izvirzījuši skolas doktora studiju programmas direktori:
1) 20.gs. vēstures, sociālās atmiņas, komemorācijas padomju un postpadomju mantojuma analīze;
2) kritiskās domāšanas analīze visos izglītības līmeņos, izvērtējot padomju laika ietekmi uz Latvijas un citu postpadomju valstu izglītības sistēmām un izstrādājot stratēģijas, kas nostiprinās kritiskās domāšanas pieeju;
3) iedzīvotāju, mājsaimniecību, sociālo grupu, uzņēmumu un organizāciju rīcībspējas, rīcības un mijiedarbības analīze un modelēšana ekonomikas izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības kontekstā; jaunu stratēģiju analīze salīdzinošā perspektīvā; ekonomikas sociālo aspektu analīze postpadomju telpā;
4) informācijas vides analīze – kopīgās (Krievijas mediju un krievu valodas lietotāji) un atšķirīgās (vārda brīvības līmenis) iezīmes, galvenie aģenti (mediji, mediju īpašnieki, bibliotēkas u.c.) un prakses, kas atspoguļo pagātnes mantojumu un iezīmē jaunas stratēģijas;      
5) demokratizācijas procesa analīze – demokratizācijas veiksmes un neveiksmes postpadomju telpā saistībā ar mantoto politisko kultūru, pilsonisko sabiedrību un partiju sistēmu, kā arī dabas resursu izvietojumu, ekonomiskās attīstības īpatnībām un pieredzi korupcijas mazināšanā;  
6) Krievijas attiecību ar kaimiņiem analīze – Krievijas centieni izmantot „maigo varu” (soft power) – uzņēmējdarbību, krievu valodu, kultūru, pareizticību, sportu u.c. – savas ietekmes vairošanai, izmantot kaimiņvalstu energoatkarību; Krievijas un ES/NATO interešu krustošanās postpadomju telpā;
7) telpiskās struktūras izmaiņas un attīstība postpadomju valstīs.

Studenti var pieteikties doktorantūras skolā līdz 2011. gada. 30. septembrim.

Doktorantu atlasei vadības padome izmantos šādus kritērijus:
1) Ģeogrāfiskais kritērijs – vai promocijas darba tēma skar kādu postpadomju telpas valsti;
2) Teorētiskais kritērijs – vai promocijas darbs izmanto postpadomju studiju teorētisko ietvaru;
3) Salīdzinošā perspektīva – ja promocijas darba tēma ir par Latviju, vai Latvija tiek salīdzināta ar citām postpadomju vai postsociālistiskām valstīm;
4) Pašidentifikācija – vai doktorants pats vēlas gūt zināšanas par postpadomju studijām un saredz savu promocijas darbu un turpmāko profesionālo karjeru šajā kontekstā.

Pretendentam jāatbilst vismaz vienam kritērijam.

Pretendentam līdz 2011. gada 30. septembrim jāiesniedz šādi dokumenti:
  Pieteikums
  Motivācijas vēstule
  Īss promocijas darba tēmas apraksts (3 – 5 lpp.)
  CV

Dokumentus iesniegt doktorantūras skolas tehniskajai sekretārei Lienei Znotiņai,
LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1A, 223. telpā, Rīgā LV 1019.  
E-pasts: Liene.Znotina@lu.lv. Tālrunis: 67140233.

Sīkāka informācija par doktorantūras skolu pie vadības padomes priekšsēdētāja LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktora Nila Muižnieka
E-pasts: Nils.Muiznieks@lu.lv. Tālrunis: 67241025.

Atklāta Trešā starptautiskā vasaras skola Kognitīvajās zinātnēs un semantikā

No 18. līdz 28. jūlijam Latvijā, Pumpuros norisināsies Trešā starptautiskā vasaras skola Kognitīvajās zinātnēs un semantikā, kuru organizē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs sadarbībā ar Kanzasas Valsts Universitāti (ASV) un Toronto Universitāti (Kanāda).

Vasaras skola, kas jau trešo gadu pulcē ASV un citu valstu vadošos kognitīvo zinātņu speciālistus, ir nozīmīgs ieguldījums kognitīvo zinātņu un semantikas starpdisciplinārajiem pētījumiem un studijām Latvijā. Tajā piedalīsies studenti no dažādām valstīm, to vidū konkursu dalībai izturējuši arī trīs studenti no Latvijas: LU SZF Komunikācijas zinātnes doktoranti Ieva Beitika, Gita Siliņa un Jānis Pencis.

Šogad vasaras skolas tēma ir Deivids Levis (David Lewis) un viņa uzskati par valodu un prātu, kas kopš 1960. gadiem bijuši par pamatu šo tēmu virzībai filozofijas literatūrā.

Vasaras skolā piedalīsies mācībspēki no izcilākajām ASV, Lielbritānijas un Kanādas universitātēm: Oksfordas (University of Oxford, UK), Deivisa Kalifornaijas (UC Davis, US), Toronto (University of Toronto, CAN), Ziemeļrietumu (Northwestern University, US), Raisa (Rice University, US), Prinstonas (Princeton University, US) un Sentluisas Vašingtonas Universitātes (Washington University in Saint Louis, US). Starp pasniedzējiem īpaši jāatzīmē tādi vieslektori kā Cian Dorr (Cian Dorr), Mišels Glanzbers (Michael Glanzberg), Benj Helli (Benj Hellie), Pīters Ludlovs (Peter Ludlow), Keisijs O’Kallahans (Casey O’Callaghan), Gideons Rosensm (Gideon Rosen) un Džiliana Rusell (Gillian Russell).

Trešā starptautiskā vasaras skola Kognitīvajās zinātnēs un semantikā tapusi pateicoties LU SZF Kognitīvo zinātņu un semantikas centra, Provost pētījumu viceprezidenta, MakMaster Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes un Kanzasas Valsts Universitātes finansiālajam atbalstam.

Papildu informācija:
Acos.prof. Jurģis Šķilters
Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors
E-pasts: Jurgis..Skilters@lu.lv

Grāmatas „Augstskolas reģionos: zināšanu un prakses mijiedarbe” atvēršana un diskusija

Trešdien, 11. maijā plkst. 14:00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Berlina auditorijā notiks grāmatas „Augstskolas reģionos: zināšanu un prakses mijiedarbe” atvēršana un diskusija par piecu Latvijas augstskolu kopīgā projektā „Augstskolu pētnieciskais potenciāls reģionālās attīstības veicināšanai” iegūtajiem secinājumiem.

Pasākumā piedalīsies grāmatas autori prof. Tālis Tisenkopfs, prof. Inta Brikše, Baiba Bela no LU SZF un Dina Bite no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), diskusiju vadīs LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks.

Projektā, kas tika īstenots no 2009. gada līdz 2011. gada aprīlim, piedalījās sociālo un dabas zinātņu pārstāvji no LLU, LU SZF, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes un Vidzemes Augstskolas.

Tika veikta padziļināta izpēte par augstskolu un zinātnisko institūtu pašreizējām attiecībām ar pašvaldībām, valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām un noskaidroti cerīgie virzieni un formas, kā šīs attiecības stiprināt, lai veicinātu reģionu attīstību. Projekta rezultāti apkopoti grāmatā „Augstskolas reģionos: zināšanu un prakses mijiedarbe”. Grāmatā ietvertas arī praktiskas rekomendācijas konkrētiem adresātiem. Grāmatas atvēršana jau notikusi Vidzemes augstskolā un Liepājas Universitātē un raisījusi aktīvas diskusijas.

Atvēršanas pasākumā interesenti varēs iegūt grāmatas eksemplāru.

Papildu informācija:
Ilona Kunda
Projekta direktore
Tālr. 67241025

Promocijas darbs

2011.gada 29. aprīlī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā

LĪGA RASNAČA
socioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Darba tirgus attiecības Latvijas mazajās pilsētās un laukos”.

Recenzenti:
-    Prof. Brigita Zepa, Latvijas Universitāte;
-    Prof. Zaiga Krišjāne, Latvijas Universitāte;
-    Asoc. prof. Ritma Rungule, Rīgas Stradiņa universitāte;
-    Vera Majerova (Věra Majerová) PhD, Čehijas dzīvības zinātņu universitāte (Czech University of Life Sciences  Prague),Čehija
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā  bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 vai LU SZF mājas lapā http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/

 

Promocijas darbs

2011.gada 29. aprīlī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā

ILZE KOROĻEVA
socioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Subjektīvā labklājība: apmierinātības un dzīves sasniegumu vērtējums jauniešu pārejā uz pieaugušo statusu”.

Recenzenti:
-    Prof. Aivars Tabuns Dr.soc., Latvijas Universitāte;
-    Doc. Silva Seņkāne Dr.soc., Latvijas Universitāte;
-    Prof. Vladimirs Meņšikovs, Dr.soc., Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūts;
-    Anna Andrejenkova (Анна Андреенкова) Dr. Soc., Salīdzinošo sociālo pētījumu institūts (Институт сравнительных социальных исследований (ЦЕССИ)) (Krievija, Maskava).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā  bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 vai LU SZF mājas lapā http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/

 

Promocijas darbs

2011.gada 27. aprīlī plkst. 12.30 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā

GUNDA REIRE
politoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīme starptautiskā miera un drošības uzturēšanā”.

Recenzenti:
-    Nils Raimonds Muižnieks PhD (Politikas zinātne) Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts;
-    Doc. Toms Rostoks Dr.polit., Latvijas Universitāte;
-    Pasn. Marika Laizāne-Jurkāne Dr.polit., Latvijas Universitāte;
-    Čaldīns Mensa (Chaldeans Mensah) PhD, Grānta MakJuana universitāte (Grant MacEwan University) Kanāda.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā  bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 vai LU SZF mājas lapā http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/ .
 

Augstskolu sadarbības projekta noslēguma konference Valmierā

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts aicina 2011. gada 20. aprīlī Vidzemes augstskolā, Valmierā no plkst. 11 līdz 15 piedalīties projekta „Augstskolu pētnieciskais potenciāls reģionālās attīstības veicināšanai” noslēguma konferencē un grāmatas „Augstskolas reģionos: zināšanu un prakses mijiedarbe” atvēršanā.

Latvijā pašreiz aktīvi tiek diskutēts par augstākās izglītības un zinātnes reformu un meklēti ceļi, kā izglītību un zinātni vairāk tuvināt praksei un Latvijas ilgtermiņa attīstības uzdevumiem.
 
Projektā iesaistītās universitātes un apvienota rīcībpētnieku komanda ir veikusi pamatīgu izpēti par augstskolu un zinātnisko institūtu pašreizējām attiecībām ar uzņēmējiem, pašvaldībām, valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām un noskaidrojusi cerīgos virzienus un formas, kā šīs attiecības stiprināt, lai veicinātu reģionu attīstību.

Konferencē tiks prezentēti projekta ietvaros veiktie pētījumi, to rezultāti un novērtējums, augstskolu un reģionālajā attīstībā ieinteresēto pušu sadarbības iniciatīvu analīze, kā arī notiks diskusija par projekta pētījumos izvirzītajiem secinājumiem un ieteikumiem veiksmīgākai augstskolu un citu reģionālajā attīstībā ieinteresēto pušu sadarbībai.

Konferencē piedalīsies projektā iesaistīto augstskolu (Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte, Liepājas Universitātes, Vidzemes Augstskolas) vadības, pētnieku un sadarbības partneru pārstāvji, citu Latvijas augstskolu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Vides Aizsardzības un Reģionālas Attīstības Ministija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Latvijas Darba devēju konfederācija, pašvaldību, kā arī uzņēmēju asociāciju pārstāvji.

Konferences norisi finansiāli atbalsta Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments un līdzfinansē LR Izglītības un zinātnes ministrija.

Pasākuma programma 

Papildu informācija:
Ilona Kunda
Projekta direktore
E-pasts: Ilona.Kunda@lu.lv
Tālr.: 67241025

 

LU SZF notiks grāmatas „The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations” atvēršana

2011. gada 8. aprīlī plkst. 15:00 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF), Rīgā, Lomonosova ielā 1A, 1. auditorijā notiks grāmatas "The Geopolitics of History in Latvian-Russian Relations" [Vēstures ģeopolitika Latvijas-Krievijas attiecībās] atvēršanas svētki un diskusija par vēstures jautājumiem Latvijas-Krievijas attiecībās.

Rakstu krājums tapis Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūtā (LU SPPI) grāmatas redaktora Nila Muižnieka vadībā. Krājumā apkopoti raksti par Latvijas attēlojumu Krievijas vēstures naratīvā (historiogrāfijā, mācību grāmatās, dokumentālajās filmās), kā arī analīze par vēstures „dialogiem” divpusējās attiecībās un starptautiskajās institūcijās. Autori ir LU SZF mācībspēki un doktoranti.

Ar grāmatu varat iepazīties šeit.

Sīkāka informācija:
Anete Skrastiņa
anete.skrastina@lu.lv
Tālr. 67141025
 

SZF notika seminārs „Kāpēc Eiropai ir grūti pasaulē runāt vienā balsī?”

11. februārī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF) notika seminārs „Kāpēc Eiropai ir grūti pasaulē runāt vienā balsī?”. Semināru organizēja LU Sociālo un politisko pētījumu institūts (SPPI), Francijas Republikas vēstniecība Latvijā un Francijas kultūras centrs Latvijā sadarbībā ar Francijas starptautisko studiju un pētniecības centru (Centre d’etudes et de recherches internationales – CERI), kas ir pazīstamākais Francijas ārpolitikas pētniecības institūts.

SPPI direktors Nils Muižnieks savā noslēguma runā rezumēja galvenās seminārā gūtās atziņas: „Lai izveidotos kopīga Eiropas ārpolitika, nepieciešama ne vien ilgtermiņa Eiropas ārpolitikas stratēģija, bet arī kopīga ideoloģija daudzās ārpolitikas jomās, ne tikai starptautiskajā tirdzniecībā vai attīstības sadarbības politikā. Priekšnoteikums šādai stratēģijai un ideoloģijai ir intensīvas diskusijas ekspertu, diplomātu un dažādu interešu grupu vidū par Eiropas mērķiem pasaulē un līdzekļiem to sasniegšanai.”

Turpinot izklāstā, ka „Eiropas Savienībai ir būtiska loma mazo valstu, tai skaitā Latvijas, interešu aizstāvībai pasaulē, jo tām ir pieejami maz resursu ārpolitikas īstenošanai, maz ekspertīzes par daudzām jomām, un ierobežots tīkls ar diplomātiskām pārstāvniecībām pasaulē. Tā, piemēram, Latvijas dalība ES palīdzēja Latvijai ievirzīt attiecības ar Krieviju konstruktīvākā gultnē. Latvija joprojām ir vāji pārstāvēta Eiropas institūcijās, tāpēc Latvijai būtu svarīgi ielobēt „savus cilvēkus” dažādos posteņos Eiropas ārējās darbības dienestā un citur. Tas veicinātu Latvijas iedzīvotāju un elites uzticību šīm institūcijām, kā arī palīdzētu Latvijas ārlietu dienestam labāk orientēties Eiropas ārpolitikas problēmās.”

N. Muižnieks uzsvēra, ka „lai arī seminārā izskanēja doma, ka Latvijai nav jābūt klāt diskusijās par tāliem reģioniem, kur mums nav tiešu interešu, atļaušos nepiekrist šādam viedoklim. Citu valstu kolēģi Eiropas institūcijās ir norādījuši, ka Latvija nevarēs sasniegt savus mērķus, ja tā neiemācīsies tirgoties par savu interešu ievērošanu, piemēram, solot atbalstu dienvideiropas pozīcijai par Āfriku un pretī saņemot šo valstu atbalstu Latvijas nostājai par kaimiņu politiku austrumos.”

Seminārā izskanēja tēze, ka Latvijas prioritātes ir attīstīt Eiropas civilās spējas pēc konflikta situāciju regulēšanā, attīstības sadarbību, kaimiņpolitiku un Eiropas vienotas nostājas stiprināšanu multilaterālajās institūcijās. Tomēr daži runātāji norādīja uz to, ka jāsāk gatavoties izmaiņām šajās multilaterālajās institūcijās, kad Ķīna, Indija un citas jaunattīstības valstis mazinās Eiropas ietekmi lēmumu pieņemšanā.

Noslēgumā N.Muižnieks rezumēja: „Latvijā nepieciešams plānot ilgtermiņā, attīstīt zināšanas par ārpolitiku un izcīnīt līdzekļus tās īstenošanai. Sabiedrībai ir svarīgi saprast, kā Eiropas Savienība ietekmē Latvijas interešu aizstāvību pasaulē, kāds ir labums no ES, kā arī kādas ir Latvijas saistības ES ietvaros (piemēram, attīstības sadarbības jomā). Ja sabiedrība nebūs labi informēta par šiem jautājumiem, tā neatbalstīs līdzekļu piešķiršanu ārpolitikas īstenošanai, nedz arī līdzekļu piešķiršanu būtiskam mērķim – ārpolitikas pētniecībai.”

Foto galerija

Kāpēc Eiropai ir grūti pasaulē runāt vienā balsī?

Organizē Francijas Republikas vēstniecība Latvijā, Francijas Kultūras centrs Latvijā un
LU Sociālo un politisko pētījumu institūts

2011. gada 11. februāris
Latvijas Universitāte
Sociālo zinātņu fakultāte
Lomonosova iela 1A, Jesaja Berlina auditorija
Semināra darba valodas – latviešu un franču (sinhronais tulkojums)

9.00-9.30        Dalībnieku reģistrācija
9.30-9.50        Ievadvārdi:
  Nils Muižnieks, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors
   V. E. Chantal Poiret, Francijas Republikas vēstniece Latvijā
9.50-10.10     „Latvija un Eiropas ārpolitika”, Žaneta Ozoliņa, LU profesore
10.10-10.30   „Latvijas Ārlietu ministrijas redzējums”, Andris Razāns, Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais direktors
10.30-11.10    Diskusija, vada Nils Muižnieks

11.10-11.30    Kafijas pauze

11.30-12.00    „Dalībvalstu grūtības deleģēt ārpolitiku Eiropas Savienībai”,
     Christian Lequesne, Starptautisko studiju un pētniecības centra
     (Centre d’études et de recherches internationales) direktors (Francija)
12.00-12.20     Komentāri - Daunis Auers (LU asoc. prof.) un Gatis Pelnēns (LU doktorants)
12.20-12.50     Diskusija
12.50-13.00     Secinājumi - Nils Muižnieks.

Semināram varēs sekot līdzi LU portālā www.lu.lv/tiesraide

Promocijas darbs

2011.gada 18. februārī plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā

SANDRA ŠŪMANE
socioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Lauku inovācija: jaunu attīstības prakšu veidošana. Bioloģiskās lauksaimniecības piemērs”.

Recenzenti:
-    Prof. Brigita Zepa, Latvijas Univesitāte;
-    Doc. Lorencs Klerks (Laurens Klerkx), PhD, Vageningenas Universitāte (Wageningen University);
-    Ligita Melece, Dr.oec., Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta nodaļas vadītāja,
-    Prof. Vladimirs Meņšikovs, Dr.soc., Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūts.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā  bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 vai LU SZF mājas lapā http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/
 

Promocijas darbs

2011. gada 21. janvārī plkst. 13.00 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1a, 210. auditorijā

ANDREJS BERDŅIKOVS
politoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju ietekme uz protestu kustību darbību”.

Recenzenti:
-    Dr. soc., profesore Brigita Zepa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte;
-    Dr. filoz., asociētā profesore Ilze Ostrovska, Baltijas Starptautiskā Akadēmija;
-    PhD, asociētais profesors Juris Dreifelds, Broka Universitāte(Brock University).

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4, LU SZF bibliotēkā Rīgā, Lomonosova ielā 1a vai LU SZF mājas lapā http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/.

Promocijas darbs

2010.gada 15. decembrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, LU Sociālo zinātņu fakultātē Lomonosova ielā 1, 414. auditorijā
EVIJA KĻAVE
socioloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Etnopolitisko diskursu analīze: valodas kopienu varas attiecības Latvijā”.

Recenzenti:
-    Prof. Tālis Tisenkopfs, Latvijas Univesitāte;
-    Prof. Raivo Vetiks (Raivo Vetik), Institute of Government, Tallinn University;
-    Dr.soc. Vladislavs Volkovs, Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta vadošais pētnieks;
-    Informācijas un komunikācijas zinātnes doktors Sergejs Kruks.
 

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Centrālajā  bibliotēkā, Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 vai LU SZF mājas lapā http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/

 

 

Pirmais izdevums rakstu krājumam "Informācija un sabiedrība"

Ar pirmo numuru Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa uzsāk jauna turpinājumizdevuma publicēšanu. Rakstu krājums „Informācija un sabiedrība” ir pirmais Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas sagatavotais izdevums, kas tiek publicēts elektroniskā formā. Rakstu krājuma mērķis ir parādīt plašo pētniecības virzienu spektru, pie kura strādā Nodaļas docētāji un jaunie zinātnieki, veicināt maģistrantu, doktorantu un akadēmiskās pētniecības rezultātu publicitāti, kā arī piedāvāt diskusiju platformu informācijas un bibliotēku jomas profesionāļiem. Uzmanība ir pievērsta informācijas un zināšanu pārvaldībai, informācijas tehnoloģiju un sabiedrības mijiedarbībai, inovāciju adaptēšanas procesiem u.tml.

Pirmajā krājumā ir ievietoti raksti, kuros analizēti konceptuāli informācijas un bibliotēkzinātnes jautājumi, iezīmēti jauni virzieni informācijas pārvaldībā un bibliotēku darbībā, informācijas sakārtošanā un apstrādē, kā arī bibliotēku vēsturē. Krājumā ir ietverti pēc tematikas atšķirīgi raksti, tomēr tos vieno autoru pētnieciskās novitātes un ieinteresētība sekmēt izpratni par informācijas izplatību informācijas sabiedrības kontekstā.

Krājumā atradīsiet:

• Holma Baiba "Bibliotēkzinātne un informācijas zinātne 21. gadsimtā"
• Dudareva Maira "Vizuālā komunikācija digitālo fotogrāfiju izguves procesā"
• Grēniņa Aiga "Elektroniskā grāmata kā inovatīvs informācijas resurss"
• Leitāne Dita "Priekšmetošanas problēmas bibliotēku elektroniskajos katalogos: ideāli un realitāte"
• Mūze Baiba "Informācijas resursu veidošana: sadarbības aspekti"
• Pakalna Daina "Bibliometrijas un vebometrijas lietojums augstskolu darbības novērtēšanā"
• Dzirkale-Maļavkina Dženija "Mūsdienu bibliotekārās darbības principi, uzdevumi un sistēma"
• Gerkena Vineta "Saskarsmes veidošana ar netipiskiem bibliotēkas lietotājiem"
• Sporāne Baiba "Bibliotekāra ētikas paradigma"
• Žuravļova Ļena "Bibliotēkas iekšējās komunikācijas aspekti"
• Zanders Viesturs "Teodors Līventāls (1882–1956) Latvijas bibliotēku vēsturē"

Ar rakstu krājumu var iepazīties http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/petnieciba-szf-nodalas/informacijas-un-biblioteku-studiju-nodala-1/informacija-un-sabiedriba-1

 

 

7. Starptautiskais Kognitīvo zinātņu simpozijs

Info

6. Starptautiskais Kognitīvo zinātņu simpozijs

Info

Promocijas darbs

2010.gada 17. jūnijā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Sociālo zinātņu fakultātes Lomonosova ielā 1, 210.auditorijā
VISVALDIS VALTENBERGS
politikas zinātņu grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Interneta politiskās komunikācijas nozīme atklātības un elektroniskās demokrātijas attīstībā”.

Recenzenti:
-    Dr. soc., profesors Aivars Tabuns, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte;
-    Dr. filoz., asociētā profesore Ilze Ostrovska, Baltijas Starptautiskā Akadēmija;
-    PhD (Politikas zinātne) profesors Vello Pettai, Tartu Universitātes Politikas zinātnes nodaļa.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4, LU SZF bibliotēkā Rīgā, Lomonosova ielā 1 vai LU SZF mājas lapā http://szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/.

 

Augstskolu pētnieciskais potenciāls – reģionālās attīstības veicināšanai

2010. gada 6. maijā notiek zinātniski praktiska konference „Augstskolu pētnieciskais potenciāls – reģionālās attīstības veicināšanai”. Norises vieta - Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Jelgavā, Lielajā ielā 2.

• Kādā mērā Latvijas reģionu attīstībā pašlaik tiek izmantots reģionālo augstskolu pētnieciskais un intelektuālais potenciāls?
• Kādā mērā augstskolām ir izdevies atrast savas īpašās pētnieciskās nišas un izveidot nepieciešamo kapacitāti, kā arī piemērotus organizatoriskos risinājumus?
• Kādi šķēršļi un kādas iespējas raksturo pašreizējo situāciju dažādu ieinteresēto pušu (uzņēmēju, pašvaldību, utt.) sadarbībā?
• Kas ir svarīgākie turpmākās rīcības virzieni, lai sekmētu reģionālo augstskolu studiju un pētniecības potenciāla pilnveidi un devumu reģionu attīstībai?
• Konferences pilna programma pieejama šeit

Piesakieties dalībai konferencē un piedalieties diskusijās par šiem aktuālajiem jautājumiem ar augstskolu un zinātnisko institūciju pārstāvjiem, esošiem un potenciāliem sadarbības partneriem no pašvaldībām, plānošanas reģioniem, sabiedriskām organizācijām un profesionālajām asociācijām, uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta struktūrām no visiem Latvijas reģioniem.

Pieteikties dalībai konferencē var projekta mājas lapā http://www.petnieciba.lv
 

Promocijas darbs

2010.gada 26.martā plkst. 10.00 Latvijas Universitātes Socioloģijas un politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Sociālo zinātņu fakultātes Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā
TATJANA BOGUŠEVIČA
politikas zinātņu grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu „Mazākumtautību protesta kustību veidošanās: Latvijas krievvalodīgās minoritātes gadījuma analīze”.

Recenzenti:
- Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks PhD (Politikas zinātne) Nils Raimonds Muižnieks;
- Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūta vadošais pētnieks Dr.soc. Vladislavs Volkovs;
- Tartu Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesors  PhD (Politikas zinātne) Vello Pettai.
Ar promocijas darbu var iepazīties LU SZF bibliotēkā  Rīgā, Lomonosova ielā 1 vai LU SZF mājas lapā: http://www.szf.lu.lv/lat/petnieciba/promocijas-darbi/

Papildus informācija: Liene.Znotina@lu.lv

Projekts

2009. gada februārī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, Liepājas Universitāti un Vidzemes Augstskolu uzsāka īstenot projektu „Augstskolu pētnieciskais potenciāls – reģionālās attīstības veicināšanai”.

Projekta mērķis – stiprināt saiknes starp reģionu augstskolām un citām reģiona attīstībā iesaistītajām pusēm – pašvaldībām, uzņēmējiem u.c.

Projekta aktivitātes:

• Reģionu vajadzību izzināšana – ievadsemināri, pētījumi par pašvaldību darbinieku un uzņēmēju vajadzībām;
• Reģionālās diskusijas, ar mērķi veicināt un uzlabot saiknes starp reģionu augstskolām un to intelektuālā potenciāla izmantotājiem (pašvaldībām, uzņēmējiem u.c.);
• Vērienīgas projekta datu bāzes un informatīva virtuāla resursa veidošana www.petnieciba.lv;
• Metodoloģiskie semināri augstskolu pētniecības kapacitātes stiprināšanai;
• Pētnieku stažēšanās;
• Kopīgs starpdisciplinārs pētniecības darbs, iesaistoties 15 pētniekiem no visām augstskolām;
• Publikācijas un konferences.

Ikvienā projekta aktivitātē ir iesaistīti visu augstskolu mācībspēki un studenti. Projektam virzoties uz priekšu, iesaistīto loks turpina paplašināties. Projekta dalībnieki pārstāv dažādas zinātnes jomas.

Projektu atbalsta Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments un Latvijas valsts.

Projekta aktivitātes plānots pabeigt 2011. gada aprīlī.

Projekta „Augstskolu pētnieciskais potenciāls reģionālās attīstības veicināšanai” ietvaros ir izveidots resurss www.petnieciba.lv. Resursā ir iespējams vienkopus iepazīties ar dažāda mēroga, satura un dažādu augstskolu veiktu pētījumu rezultātiem atskaišu formā, kā arī ar interaktīvas datu analīzes programmas NESSTAR palīdzību būs iespējams tiešsaistē veikt savām vajadzībām vai interesēm atbilstošu datu analīzi ar jau savāktiem un apkopotiem datiem. Augstskolās veiktie sociālo, humanitāro un dabaszinātņu pētījumi par reģioniem būtiskām tēmām, tajos apkopotā informācija un pētnieciskās atziņas palīdzēs gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem, gan nevalstiskajām organizācijām un interešu grupām, kam rūp reģiona attīstība.

Papildus jau veiktu reģionālo pētījumu publiskošanai un popularizēšanai resursā www.petnieciba.lv ievietota informācija, kas lai veicinātu pētnieku un uzņēmēju, dažādu aktīvu iedzīvotāju grupu un politikas veidotāju sadarbību – informācija, ar ko sākt, kādi ir sadarbības veidi, kādi ir bijuši veiksmīgie piemēri. Šī informācija palīdzēs celt pētniecības kvalitāti, uzpētījumiem balstītas politikas veidošanu, kā arī pētījumu atbilstību reālajām reģiona attīstības procesos iesaistīto pušu vajadzībām.
 

LU 68. zinātniskā konference

Sociālās zinātnes

Programma

“Integrācijas politikas neskaidrā nākotne Centrālajā un Austrumeiropā”

Latvijas Universitātes SZF Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar Sabiedriskās politikas centru „PROVIDUS” šā gada 16.-17. novembrī rīko starptautisku konferenci “Integrācijas politikas neskaidrā nākotne Centrālajā un Austrumeiropā” (Inclusion Unaffordable? The Uncertain Fate of Integration Policies in Central and Eastern Europe).

Konferences mērķis – plašā ieinteresēto pušu diskusijā analizēt pašreizējo stāvokli un integrācijas politikas tendences Centrālās un Austrumeiropas valstīs ekonomiskās krīzes apstākļos, īpašu uzmanību pievēršot plurālisma un demokrātijas trūkumam jauno ES dalībvalstu politiskajā diskursā. Konferences programmu veido paneļdiskusijas, kuras akcentē šī brīža nozīmīgākās problēmu jomas, no ksenofobijas un izglītības segregācijas līdz kultūrai un migrācijai. Konferencē aicināti piedalīties 27 runātāji no Latvijas un 9 citām Eiropas valstīm.

Konferences darba valoda – angļu, ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
Norises laiks un vieta – 16. novembrī plkst. 9.30–17.45 un 17. novembrī plkst. 10.00–13.50 LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1A, Jesajas Berlina auditorijā.
Konferenci finansiāli atbalsta Open Society Institute Think-Tank Fund, Kanādas vēstniecība, Karaliskā Nīderlandes vēstniecība, Network of Education Policy Centres (NEPC).

Ar konferences programmu iespējams iepazīties šeit

Starptautiska konference

Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūts sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu un Baltijas-Vācijas augstskolu biroju šā gada 11.-12. septembrī rīko starptautisku konferenci “20 gadi pēc Berlīnes mūra krišanas: atmiņas politika un demokratizācija Eiropā”, kas veltīta atmiņas, vēstures un pagātnes mantojuma lomai mūsdienu Eiropas politiskajos procesos.
Īpaša uzmanība konferencē tiks pievērsta tādiem jautājumiem, kā

•    Kolektīvās atmiņas loma demokratizācijas procesos pēc PSRS sabrukuma
•    Vēstures loma Krievijas attiecībās ar kaimiņvalstīm
•    Pagātnes pārvarēšana un politika: Vācijas pieredze
•    Vēstures apziņa un etniskā identitāte
•    Vēsture un Eiropas integrācija: tagadne un nākotne
•    Piedot un aizmirst vai vajāt un sodīt: dekomunizācija un lustrācija salīdzinošā perspektīvā
•    Piemiņas kultūra: pagātnes simboli šodienas pasaulē

Konferencē piedalīsies 60 runātāji no vairāk, nekā 10 valstīm.
Konferences plenārsēdes notiks 11. septembrī 9.30–13.30 LU Lielajā aulā; 12. septembrī 9.30–12.00 LU Sociālo zinātņu fakultātē, Lomonosova ielā 1, Jesajas Berlina auditorijā. Ar konferences programmu iespējams iepazīties: http://www.hochschulkontor.lv/02aktuelles/aktuelles.html

Programma

Sīkāka informācija: Ivars Ījabs, 26495887, ijabs@lanet.lv 
 

20 gadi pēc Berlīnes mūra krišanas. Eiropas demokratizācijas un atmiņas politika

LU SPPI no 2009.gada 10. līdz 13. septembrim aicina piedalīties starptautiskā konferencē 20 gadi pēc Berlīnes mūra krišanas.  Eiropas demokratizācijas un atmiņas politika.

Visus interesentus lūdzam pieteikties līdz šī gada 19. maijam.

Aizpildītu reģistrācijas formu un īsu savas prezentācijas tēmas aprakstu lūdzam sūtīt uz šādām adresēm:
ijabs@lanet.lv; conferenceASPRI@lu.lv "

Reģistrācijas forma

Par konferenci

Seminārs par Gruzijas un Eiropas enerģētisko drošību

LU SPPI sadarbībā ar Gruzijas vēstniecību Latvijā aicina piedalīties seminārā Gruzija un Eiropas enerģētiskā drošība.

Seminārs notiks 2009. gada 18.maijā no pl. 14:00 - 16:30 LU Sociālo zinātņu fakultātes 1. auditorijā, Rīgā Lomonosova ielā 1 A.

Seminārs notiks angļu valodā.

Savus pieteikumus dalībai seminārā lūdzam sūtīt uz adresi inese.veckagane@lu.lv.

Papildus informācija pie Nila Muižnieka, tel. 67089853

Semināra programma