Klajā nācis ilustratīvs informatīvais buklets “Press Freedom. Latvia. 10+1 Stories”, kas veltīts gadskārtējai UNESCO Pasaules preses brīvības dienai. Šogad šis nozīmīgais starptautiskais notikums risināsies Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no 2. līdz 4. maijam. Buklets tapis LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas mediju vēsturei veltītā zinātniskā projekta ietvaros. Kopš 1993. gada UNESCO katru gadu 3. maijā atzīmē Pasaules preses brīvības dienu. Tās mērķis ir sekmēt un aizstāvēt brīvu, plurālistisku un neatkarīgu mediju darbu visā pasaulē. Pasaules preses brīvības dienas uzdevums ir atgādināt sabiedrībai, cik nozīmīgi ir aizsargāt pamattiesības, vārda un preses brīvību. Rīgā notiekošā pasākuma moto ir “Let Journalism Thrive!”
Bukletā “Press Freedom. Latvia. 10+1 Stories” ir iekļauti stāsti par Latvijas žurnālistu konsekventu iestāšanos par vārda brīvību dažādos vēstures posmos. To galvenie varoņi ir gan izcilas personības – Garlībs Merķelis, Jānis Pliekšāns (Rainis), Kārlis Skalbe, Vera Kacena, Pēteris Greste –, gan arī Latvijas mediju vēsturē un šodienā nozīmīgi preses izdevumi – laikraksts “Pēterburgas Avīzes” un žurnāls “IR”. Stāsti veltīti arī sarežģītiem, traģiskiem un varonīgiem mediju vēstures posmiem, piemēram, staļiniskajām represijām, kurās gāja bojā vai nonāca ieslodzījumā daudzi Latvijas preses darbinieki. Viņu vidū arī Aleksandrs Grīns, Emīlija Benjamiņa, Melānija un Aleksandrs Vanagi. Stāsti veltīti arī pretošanās kustības laikrakstiem nacistiskās okupācijas laikā, Atmodas laika medijiem, Latvijas Radio darbībai pagrīdē 1991. gada augusta puča laikā. Tos papildina ilustratīvie materiāli no bibliotēku, muzeju, arhīvu un privāto kolekciju krājumiem.Stāstu autori ir komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas 2. kursa studenti Raimonds Gekišs, Egita Kūma, Krista Puriņa, Asnāte Rībena, Ieva Upīte, Monta Zelča un profesore Vita Zelče. Bukleta māksliniece – Ieva Dzintare. Buklets izdots ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) atbalstu, sagatavots – apgādā “Mansards”.LU komunikācijas zinātnes studenti veido arī vēl citus nozīmīgus Pasaules preses brīvības dienas projektus un piedalās tās norisēs.
Akadēmiskais centrs
