Monogrāfijas „Jaunas pieejas sociālās attīstības mērīšanā: cilvēki, teritorijas, pašvaldības” atvēršana bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem ESF 1.1.1.2. aktivitātes projekta „Inovatīvu reģionālās attīstības diagnostikas instrumentu izstrāde” (vienošanās Nr. 2013/0057/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/065) ekspertu seminārā, kas notika Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu  fakultātes  Sociālo un politisko pētījumu institūta telpās Rīgā, Kalpaka bulvārī 4., 327.telpā. otrdien, 2015. gada 25. augustā. Darba semināra gaitā klausītāji tika iepazīstināti ar projekta norises gaitu un sasniegtajiem rezultātiem.  

  Projekta realizācijas gaitā notika vispusīga etalonteritoriju izpēte – pētnieki organizēja iedzīvotāju fokusgrupas diskusijas Baložu pilsētā un Ķekavas pagastā par informācijpratības jautājumiem; veica plašu lauka darbu Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas, Jaunpils, Talsu un Kandavas, Rēzeknes, Viļānu un Gulbenes novadā (intervijas ar pašvaldību vadītājiem, sociālo dienestu pārstāvjiem, uzņēmējiem, NVO pārstāvjiem u.c. apmeklējot novadu pašvaldības, sociālos dienestus, uzņēmumus un zemnieku saimniecības, draudzes). Nozīmīgu informāciju pētnieki ieguva reprezentatīvās Latvijas un Rīgas iedzīvotāju aptaujās (18-74 gadu vecu 801 Rīgas un 1004 pastāvīgo iedzīvotāju aptauja visos Latvijas reģionos). Aptaujā tika uzdoti jautājumi par dažādām dzīves jomām:  
  • Saņemtajiem pašvaldību un citu organizāciju pakalpojumiem;
  • Dažādu informācijas avotu izmantošanu un informācijpratību;
  • Sociālo labklājību un drošību;
  • Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu;
  • Profesionālo mobilitāti;
  • Reliģisko un sociālo aktivitāti (dievkalpojumu apmeklējums, iesaistīšanās NVO u.tml.);
  • Iedzīvotāju ikdienas mobilitāti (pārvietošanās ar dažādiem transporta līdzekļiem);
  • Iedzīvotāju politisko aktivitāti un attieksmi pret pašvaldību vēlēšanām. 
  Monogrāfijas pirmajā daļā „Teritoriju sociālās attīstības teorētiskie aspekti” Baiba Bela iepazīstina ar attīstības teoriju veidošanos un transformēšanos, iezīmē dažādību un jaunākās tendences diskusijās par reģionālo attīstību; Aija Zobena, Līga Krūmiņa un Maija Ušča pievēršas sociālā kapitāla kā nozīmīga teritoriālās kopienas resursa izpētei; Armands Vēveris pievēršas Latvijas lauku telpas attīstības īpatnību raksturojumam un iespēju izvērtējumam; un Mareks Niklass diskutē par darba tirgus plānošanas nepieciešamību. Otrajā daļā „Attīstības mērīšana: prakses un nākotnes izaicinājumi” Inga Vilka apkopojusi līdzšinējā gandrīz 20 gadus ilgā Latvijas prakse kompleksu teritoriju attīstības novērtējuma rādītāju – teritorijas attīstības indeksu – aprēķināšanā; Iveta Reinholde aplūko nozīmīgākās problēmas, kas saistītas ar indikatoru izmantošanu Latvijas rīcībpolitikas plānošanas dokumentos tajos ietverto aktivitāšu ieviešanas progresa mērīšanai; Jānis Ikstens pievēršas politiskās konkurences lomai demokrātiskas politiskās sistēmas pilnvērtīgā darbībā un tās operacionalizācijas metodoloģisko aspektu analīzei; un Agita Misāne raksta par to, kā novērtēt garīgo attīstību.   Noslēdzošā daļā „Ilgtspējīgas teritoriju attīstības indikatori” Jurijs Ņikišins raksta par indeksu veidošanu un izmantošanu sociālajos pētījumos; Mareks Niklass iepazīstina ar nodarbinātības barometra izveidi un rezultātu izmantošanas praksi Somijā, kā arī analizē tā aprobāciju un iespējamo attīstību Latvijā; Baiba Bela un Līga Rasnača izvērš diskusiju par teritoriju sociālās drošības analīzes metodoloģiju; Jānis Ikstens un Inga Vilka raksturo politisko konkurenci kā daudzdimensionālu fenomenu, kura mērīšanai tiek izmantoti dažādi instrumenti; Pēteris Šķiņķis, Inga Vilka, Rūdolfs Cimdiņš un Maija Ušča diskutē par teritoriju ilgtspēju kā šo teritoriju sociālās, ekonomiskās un vides dimensijas integrāciju. Projekta rezultāti ir izmantoti vairākos promocijas darbos, kas tiks aizstāvēti tuvākajā laikā, vairākās akadēmiskās publikācijās un konferenču ziņojumos.   Semināru noslēdza asoc. prof. Ivara Ijaba vadītā diskusija, kurā aktīvi piedalījās uzaicinātie semināra dalībnieki no Pārresoru koordinācijas centra, Valsts Agrārās ekonomikas institūta, Zemkopības ministrijas, akadēmisko aprindu pārstāvji.   Monogrāfijas zinātniskie redaktori ir Dr.sc.soc. Aija Zobena un Dr.sc.pol. Ivars Ijabs. Monogrāfijas saturs:   1.      Teritoriju sociālās attīstības teorētiskie aspekti
  • Baiba Bela „Attīstības teorijas: mainīgie uzskati par veiksmīgu attīstību”
  • Aija Zobena, Līga Krūmiņa, Maija Ušča „Vietējo kopienu sociālais kapitāls reģionālās attīstības plānošanā un praksē”
  • Armands Vēveris „Lauku telpas attīstības īpatnības Latvijā”
  • Mareks Niklass „Darba tirgus apsteidzošie pārkārtojumi Latvijā”
  2.      Attīstības mērīšana:  prakses un nākotnes izaicinājumi
  • Inga Vilka „Latvijas prakse attīstības indeksu veidošanā
  • Iveta Reinholde  „Attīstības mērīšana un rīcībpolitikas veidošana”
  • Jānis Ikstens „Politiskās konkurences jēdziens un tās mērīšana”
  • Agita Misāne „Kā novērtēt garīgo attīstību?”
  3.      Ilgtspējīgas teritoriju attīstības indikatori
  • Jurijs Ņikišins „Indeksu veidošana un izmantošana sociālajos pētījumos”;
  • Mareks Niklass „Nodarbinātības barometrs Latvijā un Somijā
  • Baiba Bela un Līga Rasnača „Teritoriju sociālā drošība kā sociālās ilgtspējas rādītājs un tās nozīme teritoriju ilgtspējīgas attīstības plānošanā un novērtēšanā”;
  • Jānis Ikstens un Inga Vilka „Politiskā konkurence Latvijas pašvaldībās”
  • Pēteris Šķiņķis, Inga Vilka, Rūdolfs Cimdiņš, Maija Ušča „Rīcībspējas teritorijās novērtēšana” 
Bildes no pasākuma
Grāmatas elektroniskā versija            

Dalīties