Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF) 20.oktobra vakarā viesojās ievērojamais starptautiskās politikas teorētiķis Nuno Monteiro (Jēla Universitāte), kurš klātesošos iepazīstināja ar vienpolārās politikas teoriju, kā arī pauda viedokli par drošības situāciju Eiropā un Latvijā.

  Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF) 20.oktobra vakarā viesojās ievērojamais starptautiskās politikas teorētiķis Nuno Monteiro (Jēla Universitāte), kurš klātesošos iepazīstināja ar vienpolārās politikas teoriju, kā arī pauda viedokli par drošības situāciju Eiropā un Latvijā.

 

“Cik no klātesošajiem domā, ka jūsu dzīves laikā šeit, Latvijā, pieredzēsiet īstu militāru konfliktu?

Viens? Eiropieši ir ļoti optimistiski…”

Ar šādu repliku lekciju iesāka Jēla Universitātes profesors Nuno Monteiro, kurš nedalījās klātesošo optimismā par Baltijas valstu drošību tuvā nākotnē.

 

Lekcijas laikā N.Monteiro vispirms izskaidroja vienpolārās politikas teorijas būtību. Pēc vieslektora domām, vienpolāras sistēmas izveidošanās starptautiskajā sistēmā ir uzskatāma par anomāliju. Parasti citas lielvaras cenšas šādu situāciju nepieļaut, jo tādā gadījumā tiktu apdraudēta to drošība. Līdz ar to var izdarīt divus secinājumus, pirmkārt, vienpolāru sistēmu izveidošanās ir gandrīz neiespējama. Otrkārt, ja vienpolāra sistēma tomēr izveidojas, tad tā nebūs ilgstoša.

 

N.Monteiro tomēr uzskata, ka pašreizējā vienpolārā sistēma var būt ilgstoša, jo otrā līmeņa lielvaru rīcībā ir kodolieroči, kas garantē to drošību. Jāņem vērā arī tas, ka ASV pašreizējais militārais pārsvars pār citām valstīm ir tik milzīgs, ka tuvākajās desmitgadēs spēku samērs neizlīdzināsies. N.Monteiro arī pauda uzskatu, ka nākotnē militāro tehnoloģiju ziņā ASV pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem pat varētu palielināties.

 

Gan lekcijas laikā, gan atbildot uz studentu jautājumiem N.Monteiro pieskārās arī jautājumam par drošības situāciju Eiropā. Pēc viņa domām, Krievija ir lielvara, kuras starptautiskā ietekme pakāpeniski mazinās. Tomēr Krievijas pašreizējais militārais potenciāls ir ievērojams. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Krievijai ir kādi ārpolitikas mērķi, kurus tā ļoti vēlas sasniegt, tad rīkoties būtu nepieciešams tūlīt, jo nākotnē Krievijas izredzes sasniegt savus mērķus būs mazākas. N.Monteiro atzīmēja, ka būtisks Krievijas mērķis varētu būt sašķelt NATO aliansi. Tas nozīmē, ka Krievijai patlaban ir iespēja izvērst militāru agresiju, piemēram, pret Baltijas valstīm, jo spēku samērs Baltijas reģionā ir Krievijai par labu, savukārt Baltijas valstu nozīmīgākā sabiedrotā – ASV – pašreizējais fokuss ir iekšpolitisks, proti, notiekošā priekšvēlēšanu cīņa starp diviem prezidenta amata kandidātiem. Tāpēc pastāv liela iespēja, ka NATO alianse nespētu aizstāvēt Baltijas valstis Krievijas agresijas gadījumā. Taču jau pārskatāmā nākotnē NATO iespējas aizstāvēt Baltijas valstis palielināsies, jo 2017. gadā pieaugs citu alianses dalībvalstu militārā klātbūtne Baltijas valstīs, kā arī nākamā ASV prezidente (visticamāk tā būs Hilarija Klintone), ieņems asu un nepiekāpīgu nostāju attiecībās ar Krieviju.

 

Starptautiski atzītu politikas zinātnes domātāju LU SZF varēs sastapt arī nākamnedēļ, kad 27.oktobrī ar savas grāmatas “2017 War with Russia: An Urgent Warning from Senior Military Command” prezentāciju uzstāsies bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks sers Ričards Širefs.

Dalīties