Akadēmiskais centrs
LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas un doktora studiju programmas studenti februāra nogalē viesojās jaunajā LU Zinātnes mājā un iepazinās modernu studiju un zinātnes vidi.
Maģistrantus un doktorantus ar LU Zinātnes māju iepazīstināja rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne un Komunikācijas un inovāciju departamenta mediju direktors Rolands Tjarve, savukārt par laboratorijām un pētnieciskā darba iespējām tajās stāstīja Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Lāzeru centra pētnieks Artis Krūziņš.
Maģistranti un doktoranti atzinīgi vērtēja LU infrastruktūras modernizāciju. Zane Bērziņa atzīst: “Manuprāt, šādas ēkas, jaunākās tehnoloģijas un modernu vidi studenti jau sen bija pelnījuši. No studentiem prasa būt savas nozares speciālistiem, būt labākajiem un iet līdzi laikam, tāpēc ir svarīgi, ka arī studiju vide ir atbilstoša.” Romāns Gruznovs norāda: “Biju patīkami pārsteigts par ēkas funkcionāliem risinājumiem gan laboratorijās, gan lekciju un semināru auditorijās – tās ir plašas un atbilst Eiropas un Amerikas vīzijai par tipiskām augstskolām gan telpas plānojuma, gan izgaismojuma, gan krēslu izkārtojuma, gan pasniedzēja katedras jeb tribīnes izvietojuma un tās daudzfunkcionalitātes dēļ.” Rihards Priede uzsver: “LU Zinātnes māja šķita kā spēcīgs atspēriens un pārmaiņu katalizators akadēmiskajā laukā ne tikai Latvijas Universitātē.” Viņiem lielā mērā piekrīt arī Madara Ērgle: “Neticami straujā tempā tapusī LU Zinātnes māja manī vienlaicīgi rada dažādas sajūtas –, no vienas puses, protams, pārņem zināma skaudība, zinot, ka humanitārās un sociālās zinātnes atstātas kā pēdējās rindā uz jaunu mājvietu, taču, no otras puses, priecē, ka LU daudzās fakultātes beidzot vairs nebūs izkaisītas pa dažādām Rīgas vietām, pārceļoties uz vidi, kas, šķiet, ir daudz atbilstošāka mūsdienu studentu un mācībspēku prasībām un vajadzībām.”
Anna Marta Rozenberga akcentē: “Salīdzinot ar Dabaszinātņu akadēmiskā centra ēku, jaunā Zinātnes māja vizuāli uzreiz reprezentēja gaišu, vieglu un uz izaugsmi tendētu vidi. Modernizētā vide palīdzēs attīstīt zinātni ne tikai vienu nozares ietvaros, bet mudinās arī uz starpdisciplināriem pētījumiem.” Elīna Ģērmane, vērtējot moderno studiju vidi, atzīst: “Tas var ne tikai palīdzēt piesaistīt jaunus studentus, bet arī motivēt esošos studentus rūpīgāk pievērsties studijām un pētniecībai. Ēkā ir daudz telpu, kas ir atvēlētas zinātnei, kas studentiem ļauj apgūt ne tikai teoriju, bet arī sniedz ieskatu reālos pētījumos, kā arī dod plašākas iespējas un motivāciju pašiem veikt zinātniskus pētījumus.” “Gaišās telpas un brīvie griesti, betona sienas arī rada ļoti labu, radošu, modernu konceptu – tādu, kur viegli mācīties un strādāt,” piebilst Evija Jaņēviča. Arī Ieva Lemhena uzteic ēkas arhitektūru: “Pati ēka un tās arhitektūra, interjers ir tik tiešām ļoti moderni, praktiski un draudzīgi studentiem, kļūstot par vietu, kurā viņi vēlas atgriezties, – tādai arī savā būtībā būtu jābūt universitātei.” Savukārt Amanda Jansone uzsver: “Pamanīju, ka zinātņu ēkā paredzēti risinājumi ar augstu energoefektivitāti, kas ļauj ietaupīt resursus.”
Elza Rābe norāda, ka viņu īpaši uzrunāja “iespēja ar studenta apliecību izņemt datoru, lai veiktu nepieciešamos darbus, jo kā zināms, tad ne visiem ir privātie portatīvie, modernais interjers, skaistie skati uz Rīgu un tā “Eiropeiskā” sajūta.” “Ļoti iepriecināja universitātes modernās telpas un inventārs. Tiešām ir padomāts par to, lai studentiem gribētos šajās telpās atrasties, studēt, mācīties un izbaudīt studiju procesu,” atzīst Iveta Šķēle. Visi studenti uzsver, ka viņi augsti vērtē to, ka LU jaunais akadēmiskais centrs ir atvērts 24 stundas diennaktī.
Nikola Matjušenko uzsver jaunās ēkas kā LU tēla veidotājas nozīmi: “Svarīgi, ka šī vieta kalpos arī kā universitātes vizītkarte, – studenti neapšaubāmi savstarpēji dalīsies atziņās, publicēs bildes un atsauksmes sociālajos tīklos, kas kalpos par “universitātes vīrusa” reklāmu. Mūsdienu studentiem un jaunajiem profesionāļiem darba/mācību vide ir tikpat svarīga, kā profesionālais/akadēmiskais piepildījums. Jaunais komplekss ir izcils veids, kā piesaistīt vairāk motivētu un interesentu studentu.”
Tiek plānots, ka LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes savu jauno ēku LU Akadēmiskajā centrā iegūs 2022. gadā. Ginta Ozoliņa, raugoties uz Dabas māju un Zinātnes māju, ar bažām vaicā: “Vai šāda eksakto zinātņu koncentrācija neradīs vēl lielāku plaisu, kas pastāv starp šīm abām zinātnēm?”
Savukārt Lauma Vītola atzīst, ka viņu īpaši priecē tas, ka LU Akadēmiskā centra veidošana sekmē arī visas Pārdaugavas attīstību. Viņa saka: “Tuvā Pārdaugava ar LU jauno kompleksu un turpat netālu esošo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku kļuvusi par sava veida pētniecības, intelektuālā darba un vienkārši veselīgas zinātkāres saliņu pilsētas trauksmē, mazliet atstatus esošu, taču noteikti ne nošķirtu no pārējās pilsētvides.”
