Akadēmiskais centrs
Literatūrā inovāciju diplomātijas jēdziens tikai lēnām sāk iegūt savu konceptuālo patstāvīgumu. Bieži šo konceptu aplūko kopā ar zinātni un tehnoloģiju tādos savirknējumos kā zinātnes diplomātija, zinātnes un tehnoloģiju diplomātija vai zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju diplomātija. Kopumā var izdalīt divus virzienus inovāciju diplomātijā. Pirmo var uzskatīt par inovāciju iedzīvināšanu diplomātijas vajadzībām un darbībai (innovation in diplomacy), un tā attiecas uz izmaiņām, kuras tiek īstenotas ārlietu ministriju (ĀM) ietvaros. Šis virziens nosaka, ka ĀM, lai īstenotu efektīvāk 21. gadsimta izaicinājumus, investē jaunu tehnoloģisku risinājumu izveidē un praktiskā izmantošanā. Šis darbs ir saistīts ar pašas diplomātiskās prakses metožu izstrādi un pielāgošanu, kā arī par profesijas attīstību kopumā. Otro virzienu var nosaukt par diplomātiju inovācijas jomā (diplomacy for innovation), un tā attiecas uz diplomātiskām darbībām, kuras tiek īstenotas, lai veicinātu valsts kopīgos inovācijas mērķus. Tālāk ir sniegts īss izklāsts par to, kā līdz šim literatūrā ir konceptualizēta inovāciju diplomātija šo divu virzienu ietvaros.
Inovācijas diplomātijas pirmais virziens pēc būtības attiecas uz pasākumiem, kas tiek veikti, lai modernizētu ārlietu dienestu un padarītu diplomātisko praksi spējīgāku risināt 21. gadsimta problēmas. DiploFoundation izdotie pētījumi to labi ilustrē. 2018. gadā fonds publicēja ziņojumu par datu diplomātiju, izklāstot, kā ĀM var pielāgot savu darbu, procedūras un organizatoriskās struktūras lielo datu laikmetam.[i] Savukārt gadu vēlāk DiploFoundation publicēja vēl vienu ziņojumu, kurā ieteica ĀM īstenot konkrētus pasākumus, lai iedzīvinātu mākslīgā intelekta risinājumus ārlietu dienestos. Kopumā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis publikāciju skaits par inovāciju izmantošanu ĀM vajadzībām.[ii] 2015. gadā Apvienotās Karalistes Zinātnes un inovāciju tīkls izveidoja inovācijas rīku komplektu, lai kodificētu un apkopotu piemērus par to efektīvu darbību, kā arī stimulētu efektīvāk jaunu izveidi, kā arī kopumā atbalstītu jauninājumus nākotnē.[iii] Vēl var minēt Spānijas valdību, AWTI (Nīderlandes valdības padomdevēju padomi) un Eiropas Komisiju, kuras ir publicējušas ziņojumus par inovāciju diplomātiju un izstrādājušas ieteikumus turpmākajām iniciatīvām.[iv] Proti, kā labāk izmantot inovācijas nacionālo un starptautisko interešu veicināšanā.
Runājot par otro inovācijas diplomātijas virzienu, Kirsten Bound norāda uz četrām iekļaujošām aktivitātēm:
- pielietot maigo varu un ietekmi, izmantojot valsts, reģiona vai klastera kā inovācijas centra pievilcību (piem., talantus, idejas un investīcijas);
- palīdzēt attīstīt agrīnā posmā starptautiskas partnerattiecības starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un universitātēm, tādējādi sniedzot ieguldījumu turpmākai valsts ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai;
- radīt pamatnosacījumus (creating the framework conditions) sekmīgākai reģionālai un globālai sadarbībai inovācijas jomā (piem., intelektuālā īpašuma režīmu ietvaros, migrācijas noteikumu izstrādē, tirdzniecības nosacījumu definēšanā un informācijas sagatavošanā par iespējām un draudiem);
- sekmēt ciešāku sadarbību starp valsts, privātā un nevalstiskā sektora dalībniekiem globālu izaicinājumu risināšanā (piem., veselības aizsardzības jautājumā, klimata pārmaiņu ierobežošanā).[v]
Kopumā Bounda iezīmē vairākas praktiskas iniciatīvas, kuras diplomāti var veikt, lai sekmētu valsts kopīgos mērķus inovāciju jomā, tajā skaitā veicinātu ambiciozāku inovāciju projektu īstenošanu.[vi] Tāpat inovācijas diplomātijas pieeja saskan ar Ārlietu ministrijas lomu “nacionālās diplomātiskās sistēmas” veidošanā.
Citu zinātnieku darbos inovācijas diplomātija tiek aprakstīta kā tāda, kas iekļauj citas jomas un disciplīnas kā, piemērām, kultūru un tehnoloģijas, kā arī tiek akcentētas mērķtiecīgākas iniciatīvas. Tāpat literatūrā inovāciju diplomātija tiek izmantota, lai apzīmētu uzņēmējdarbību un inovācijas kā galvenos ekonomiskās attīstības virzītājspēkus, katalizatorus un paātrinātājus.[vii] Pēc Leijtena domām tā atšķiras no zinātnes diplomātijas ar to, ka tai ir ciešākas saiknes ar ekonomisko diplomātiju, jo tās mērķis ir veidot nacionālos ieguvumus tirdzniecībā, investīcijās un tehnoloģijās.[viii] Tāpat šis diplomātijas veids jāuzskata par daļu no valsts starptautiskās ekonomikas vai tirdzniecības politika. Arī Miremadi inovāciju diplomātiju saprot kā daļu no valsts inovācijas politikas.[ix] Analizējot nepieciešamās prasmes inovāciju diplomātijai, literatūrā tiek uzsvērts daudzveidīgu zināšanu kopums, tajā skaitā nepieciešamība stiprināt komercdiplomātijas un līderības iemaņas.[x]
Par projektu:
Didzis Kļaviņš izstrādā projektu “Salīdzinošais pētījums par ārlietu ministrijām Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs (2012-2015)” (pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/082; pētniecības pieteikuma vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001), kas ir līdzfinansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Pētniecības pieteikuma mērķis ir izpētīt ārlietu ministriju (ĀM) darbības un pārmaiņu īpatnības Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) un Ziemeļvalstīs (Dānijā, Somijā un Zviedrijā) laika posmā no 2012. gada līdz 2015. gada beigām. Pētījums ļaus novērtēt ĀM darbību, tās strukturālo un funkcionālo ietvaru ES darbības kontekstā, kā arī izstrādāt ieteikumus darbības uzlabošanai. Iegūtās zināšanas un informācija no īstenotā pētījuma ļaus turpināt diplomātijas pētīšanu un sniegt ieguldījumu starptautiskos diplomātijas pētīšanas projektos, kā arī veicināt Latvijas Universitātes starptautisko atpazīstamību un iesaisti dažādos pētnieciskajos projektos.
Raksts ir publicēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Pētniecības pieteikuma numuri: 1.1.1.2/VIAA/1/16/082; 1.1.1.2/VIAA/1/16/013; pētniecības pieteikuma vienošanās Nr. 1.1.1.2/16/I/001
[i] DiploFoundation, 2018. Data Diplomacy: Updating Diplomacy to the Big Data Era. Geneva, Switzerland: DiploFoundation.
[ii] DiploFoundation, 2019. Mapping the Challenges and Opportunities of Artificial Intelligence for the Conduct of Diplomacy. Geneva, Switzerland: DiploFoundation.
[iii] UK Science and Innovation Network, 2015. Innovation Toolkit: Tradecraft for Innovation Diplomats.
[iv] AWTI, 2016. STI Diplomacy: Advancing the Internationalisation of Science, Technology and Innovation. The Hague: Advisory Council for Science, Technology and Innovation.
[v] Bound, K., 2016. ‘Innovating Togather? The Age of Innovation Diplomacy?’ In S. Dutta, B. Lanvin and Sacha Wunsh-Vincent” The Global Innovation Index 2016: Winning With Global Innovation. Beijing, China and Geneva Switzerland: World Intellectual Property Organization; New Delhi, India: Confederation of Indian Industry, 92.
[vi] Ibid.
[vii] Carayannis, E. G. and D. F. J. Campbell, 2011. ‘Open Innovation Diplomacy and a 21st Century Fractal Research, Education and Innovation (FREIE) Ecosystem: Building on the Quadruple and Quintuple Helix Innovation Concepts and the “Mode 3” Knowledge Production System.’ Journal of the Knowledge Economy, (2), pp. 327-372.; Carayannis, E. G. and C. B. Papadopoulos, 2011. ‘The Innovation Diplomacy Concept and the Hellenic- American Innovation Bridge as a Special Case-in-Point.’ Journal of the Knowledge Economy, (2), pp. 257-326.
[viii] Leijten, J., 2017. ‘Exploring the Future of Innovation Diplomacy.’ European Journal of Futures Research, 5 (20).
[ix] Miremadi, Tahereh. ‘A Model for Science and Technology Diplomacy: How to Align the Rationales of Foreign Policy and Science’.
[x] Carayannis, E. G. and D. F. J. Campbell, 2011. ‘Open Innovation Diplomacy and a 21st Century Fractal Research, Education and Innovation (FREIE) Ecosystem: Building on the Quadruple and Quintuple Helix Innovation Concepts and the “Mode 3” Knowledge Production System.’ Journal of the Knowledge Economy, (2), pp. 327-372.
