Kazāks: Eiropas Savienībā Latvija no trūcīgas valsts kļuvusi par vidēju ienākumu valsti

Viņš atzīmēja, ka šajā kontekstā ir jārunā par diviem elementiem - labklājību un drošību. Pievēršoties labklājības jautājumiem, Kazāks norādīja, ka pagaidām Latvija nav bagāta valsts, tomēr viennozīmīgi var teikt, ka tā ir vidēju ienākumu valsts. Latvijas Bankas prezidenta ieskatā, tas ir milzīgs pluss, kas, iespējams, bez ES atbalsta nebūtu izdevies.

Kā raksta Delfi.lv, atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA, runājot par drošības elementu, Kazāks norādīja, ka drošība ir jāskata ļoti plašā spektrā, sākot ar ES likumdošanas rāmi, kas ļāvis uzlabot institucionālo vidi, padarīt drošāku uzņēmējdarbības vidi. Viņš uzsvēra, ka pievienošanās eirozonai Latvijai ir bijusi izcili veiksmīga izvēle gan ekonomiski, gan ģeopolitiski.

"Eirozona mums ir devusi virkni iespēju, kādas mums iepriekš nebija bijušas. Eirozona ir milzīgs aizvējš un Covid-19 krīze to ļoti uzskatāmi parāda - Latvijas valstij nevienā brīdī nav bijušas problēmas aizņemties finanšu tirgos par ļoti zemām likmēm," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda pavēstīja, ka, piemēram, valsts pārvaldē ir notikušas dramatiskas pārvērtības. Kļūšana par ES dalībvalsti, Tēraudas ieskatā, ielika Latviju jaunā līgā, konkurējot ar citiem, kur savās veiksmēs un neveiksmēs, profesionālajos standartos ir jāmērojas ar visattīstītākajām pasaules valstīm. Viņasprāt, tas ir ļoti veicinājis valsts attīstību un "spēju skatīties ne tikai uz savu nabu", bet uz spēju ietekmēt virzienus, kā domā ES kopumā.

Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka Eiropeizācijas process Latvijā ir noritējis 30 gadus, bet atšķirīgā kvalitātē. Valsts pirmā amatpersona, runājot līdzībās, sacīja, ka, lai valsts kļūtu par attīstītu ES dalībvalsti, nepietiek ar eiroremontu vai pārkrāsošanu, ir nepieciešams kapitālais remonts, kas nozīmē ilgtermiņa domāšanu. Viņa ieskatā ir arī kāds negatīvs apstāklis, kas ir nesamērība starp mūsu gaidām no līdzdalības ES un realitātes.

Turpinot domu, viņš vērsa uzmanību, ka 2004.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku bija 42% no Eiropas vidējā līmeņa, bet patlaban tas sasniedz 82%. Levits uzsvēra, ka Latvija ir augusi divas reizes straujāk nekā ES vidēji. Viņa ieskatā, tas nozīmē to, ka mūsu labklājības līmenis objektīvi aizvadīto 16, 17 gadu laikā ir pieaudzis.

Pilnu diskusiju iespējams noskatīties: ŠEIT

Ar pārskatu par tautas attīstību 2019/2020 Latvijas Eiropeizācija var iepazīties: ŠEIT