19. aprīlī LU Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studenti viesojās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), lai iepazītos ar tās sniegtajām studiju un pētniecības darba iespējām, kā arī ar bibliotēkas resursiem.

LNB komunikācijas zinātnes studentiem piedāvāja ekskursiju pa bibliotēkas ēku Irēnas Moreino un Lienes Bankas vadībā. Tā ļāva iepazīties arī ar LNB kori, arhitektam Gunāram Birkertam veltīto ekspozīciju, Bērnu literatūras centru, Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavu, Periodikas lasītavu, Ziedoņa zāli u.c., kā arī LNB aktuālajām izstādēm. Studentiem bija iespējams piedalīties nodarbībā par LNB informatīvajiem resursiem – katalogiem, datubāzēm, meklēšanas sistēmām, kolekcijām, abonētājiem resursiem un to lietošanas noteikumiem, kā arī bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šo nodarbību vadīja Līva Vē un Lauma Remese. Iegūtās zināšanas studentiem būs īpaši noderīgas, izstrādājot ziņojumus, gatavojot prezentācijas, kā arī rakstot kursa darbu un bakalaura darbu. Studenti arī apmeklēja LNB pastāvīgo ekspozīciju “Grāmata Latvijā”, kas vēsta par Latvijas iespiestā vārda vēsturi pasaules kontekstā vairāku gadsimteņu ilgumā. Ar šo ekspozīciju viņus iepazīstināja LNB vadošā pētniece, Dr. philol. Jana Dreimane un LNB vadošais pētnieks, Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs.

Studenti atzinīgi vērtē savu ceļojumu pa Latvijas Nacionālo bibliotēku. Evelīna Jonina stāsta: “Latvijas Nacionālajā bibliotēka pirmo reizi biju, kad tā tikko atvēra savas durvis apmeklētājiem 2014. gadā. Gribētos teikt, ka tad vēl biju maza un spēju ar apbrīnu novērtēt iespaidīgo ēku un skaisto Rīgas panorāmu. Šoreiz uz bibliotēku skatījos citām acīm. Gides stāstītā informācija par arhitekta Birkerta apzināti veidoto “lodziņu”, kas ir kā dzīvā glezna ar Pēterbaznīcu, par gaišo toņu nozīmi, “Gaismas pils” ideju un domu, šķita aizraujoša un patiesi vērtīga. Interesants, kā izrādās, ir arī paša Birkerta dzīvesstāsts. Man kā grāmatu cilvēkam, bija ļoti patīkami atrasties bibliotēkas telpās, kur glabājas tik daudz stāstu, atmiņu, daiļdarbu un zināšanu. Šķiet, mana mīļākā vieta bija Tautas grāmatu plaukta pakājē, veroties augšup, cik daudz grāmatu tur ir – gluži kā mākslasdarbs. Domāju, ka tuvākajā laikā arī pati dāvināšu bibliotēkai kādu sev nozīmīgu un mīļu grāmatu. Biju pārsteigta, ka bibliotēkā esošais Dainu skapis ir oriģināls. Tā stāsts ir apbrīnojams – saglabājis savu izskatu caur kariem un varas maiņām. Uzzināju arī gana daudz noderīgas informācijas studiju procesam – par krājumu izmantošanu, grupu darba telpām, plašo lasītavu, kas paredzēta tieši sociālo un humanitāro zinātņu studentiem. Bibliotēkas personāls pārsteidza ar savu degsmi par darbu, grāmatām.”

Evelīnas stāstīto papildina Niks Feifers: “Līdzīgi kā Evelīna, arī es Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pirmoreiz viesojos pirms vairākiem gadiem. Pārsteidzoši spilgti atceros to dienu – tā bija klases ekskursija, kuras ietvaros es, mazgadīgs vēl būdams, nesapratu gides stāstītās informācijas nozīmi. Atkārtoti esot LNB ekskursanta lomā, varu apgalvot, ka šoreiz to bija daudz vērtīgāk apmeklēt. Gan vēstures fakti, gan lekcija par digitālās bibliotēkas iespējām tagad šķiet daudz noderīgāka. Varbūt tas tādēļ, ka nu jau esmu pieaugušā prātā (tā vismaz gribas domāt). Varbūt tādēļ, ka, Rīgā dzīvojot, šī brīnišķā “Gaismas pils” man ir pavisam tuvu un varu piekļūt tās teju bezgalīgajam informācijas apjomam. Izstāde “Grāmata Latvijā” man lika justies kā mazam bērnam. Labā nozīmē, protams. Varēju ne tikai savām acīm pieredzēt grāmatu vēsturi Latvijā caur pašām grāmatām, bet arī izzināt procesus par un ap grāmatām, piemēram, kā mūsu 5 maņas uztver grāmatu lasīšanu. Neizpalika arī praktiska darbošanās ar rakstāmmašīnu, kas lika justies tā, it kā es ceļotu laikā. Diemžēl, nevarējām pavadīt līdzvērtīgi daudz laika izstādē “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”, ierobežoto laika resursu dēļ. Tas arī varētu būtu vienīgais ekskursijas mīnuss, jo mūsu pasniedzēja, Dr.hist. Vita Zelče, tieši šo izstādi priekšstādīja kā vienu no inovatīvākajām un aizraujošākajām. Es uzskatu, ka ekskursijas LNB studentiem, skolēniem u.c. interesentiem spēj raisīt interesi par Latvijas vēsturi un motivēt bibliotēkas skatīt citā gaismā. LNB ir ideāla vieta mācībām, darbam, iedvesmas gūšanai un prāta sakārtošanai. Ja notiktu pēc mana prāta, neviens skolēns neizbēgtu no piespiedu brīvprātīga LNB apmeklējuma.”

“Es, tāpat kā mani kursabiedri, Latvijas Nacionālo bibliotēku jau biju apmeklējis iepriekš, 2014. gadā, kad tā tikko vēra durvis visiem Latvijas iedzīvotājiem. Protams, abas bibliotēkas apmeklējuma pieredzes nav salīdzināmas, jo kopš studiju sākšanas esmu sācis apmeklēt bibliotēkas biežāk, lai rakstītu universitātē uzdotos darbus un labāk izprotu to nozīmīgumu. LNB krātuve un pieejamie resursi no ikdienas skatupunkta ir nenovērtējams atbalsts, kas palīdz veidot kvalitatīvus akadēmiskos darbus un ļauj gūt dziļāku izpratni par pētāmajām tēmām. Trīs stundu ekskursija bibliotēkā bija ļoti labi izplānots pasākums, kura laikā uzzināju daudz jaunas informācijas. Visvairāk prātā ir palicis arhitektam Gunāram Birkertam atvēlētais “stūrītis” ēkas augšstāvā, kas vēsta par viņa dzīvesgājumu, laikmetu, kurā viņš dzīvojis, un sniegumu arhitektūras pasaulē. Protams, arī jāpiemin izstāde “Grāmata Latvijā”, kur apmeklētājs tiek iepazīstināts ar preses un literatūras vēsturi un attīstību, ko vadošā pētniece Jana Dreimane savā stāstījumā papildināja ar dažādām interesantām detaļām. Visas organizētās aktivitātes bija zinātkāri veicinošas un ļoti būtiskas, lai sniegtu mums, studentiem, ieskatu bibliotēkas darbības virzienos, parādot arī iespējas izmantot piedāvātos pakalpojumus studiju laikā. Kopumā jāsaka, ka ekskursija bibliotēkā izvērtās daudz nozīmīgāka, nekā to sākotnēji biju iztēlojies. Bibliotēkas, nenoliedzami, ir svarīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, jo tā sniedz pašizglītošanās iespējas. Tā tomēr ir arī literārās kultūras un vēstures glabātājs, kas ir jāciena un jālolo, tādēļ Ukrainas kara konteksts LNB apmeklējumam piešķīra daudz lielāku jēgu. Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka 11 stāvos ietver neizsmeļamu grāmatu, rakstu un citu resursu krātuvi, gan audiovizuālas pieredzes pilnas izstādes, gan arī uzsver bibliotēku kultūrvēsturisko nozīmību sabiedrībā, tādēļ tās apmeklējums ir nenovērtējama pieredze un atstāj lielu iespaidu uz tās apmeklētājiem,” atzīst Armands Stefans Sarguns.

LU SZF bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studenti ir pateicīgi LNB darbiniekiem Kristīnei Līcei, Irēnai, Moreino, Līvai Vē, Lienei Bankai, Laumai Remesei, Dr.hist. Mārtiņam Mintauram un Dr. philol. Janai Dreimanei par lieliski organizēto un saturiski ļoti vērtīgo ekskursiju. Vizīte LNB notika studiju kursa “Komunikācijas vēsture” ietvaros.

Attēli

1. Bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studenti Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā. 2023. gada 19. aprīlis. Līvas Vē foto

2. Bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studentu grupa Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. 2023. gada 19. aprīlis. Megijas Piebalgas foto

3. Bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studentu grupa Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. 2023. gada 19. aprīlis. Evelīnas Kukarelas foto

4. Bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studentu grupa Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē. 2023. gada 19. aprīlis. Vitas Zelčes foto

5. Bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studentu grupa Latvijas Nacionālās bibliotēkas LNB pastāvīgo ekspozīciju “Grāmata Latvijā”. 2023. gada 19. aprīlis. Vitas Zelčes foto

6. Bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studentu grupa Latvijas Nacionālās bibliotēkas nodarbību klasē. 2023. gada 19. aprīlis. Vitas Zelčes foto

7. Bakalaura studiju programmas “Komunikācijas zinātne” studentu grupa Latvijas Nacionālās bibliotēkas nodarbību klasē. 2023. gada 19. aprīlis. Vitas Zelčes foto

   

Dalīties