2018.gada 13.februāri LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikācijas zinātnes maģistrantūras 1.kursa studenti iepazinās ar mutvārdu vēstures metodoloģisko pieeju izmantošanu prof. Vitas Zelčas vadītā kursa “Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos” ietvaros.

2018.gada 13.februāri LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikācijas zinātnes maģistrantūras 1.kursa studenti iepazinās ar mutvārdu vēstures metodoloģisko pieeju  izmantošanu prof. Vitas Zelčas vadītā kursa “Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos” ietvaros. Studenti devās uz  Latvijas Okupācijas muzeja  (LOM) Audiovizuālo materiālu krātuvi un Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures asociāciju “Dzīvesstāsts”, kur ielūkojās iestādēs strādājošo profesionāļu ikdienas pieredzē ar mutvārdu vēstures saglabāšanu. LOM Audiovizuālā materālu krātuvē ar apmeklētājiem tikās un pieredzē dalījās vadītāja Lelde Neimane un darbiniece Elita Feldentāle. Studenti uzzināja, kā aizsākās milzīgā apjoma krājuma veidošana, kā norisinās darbs ar iegūtajiem datiem un kā tiek atrasti un intervēti pētījuma dalībnieki ­– ļaudis, kuri var dalīties atmiņās par padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas laiku.   Studente Elza Lāma par saistošāko krātuves apmeklējuma daļu min brīdi, kad no sausiem skaitļiem tika pāriets pie reāliem stāstiem par intervijām un satiktajiem cilvēkiem:  “Pētnieces aprakstītās situācijas ­­– sarunas ar cilvēkiem, kuri burtiski gājuši cauri ellei zemes virsū ­– cilvēku atraisīšanās nepazīstamam intervētājam, varbūt pat pirmo reizi stāstot savu traumatisko pieredzi, šķiet tik smagas, ka nevilšus liek uzdot sev jautājumu: vai es kaut ko tādu varētu darīt?” Studente atzīst, ka “pētnieku – intervētāju komanda – ir maza, taču labi ekipēta ­– ne vien tehniskā, bet tīri emocionālā ziņā”. Šobrīd muzeja kolekcijā ir ap 2300 video liecību, un tas ir viens no apjomīgākajiem šai tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā. Lai noskatītos visus ierakstītos audio un video materiālus, būtu nepieciešams aptuveni pusgads. Krātuves vadītāja skaidroja, ka visi muzejam pieejamie materiāli ir digitalizēti, un kopš 2014. gada Krimas krīzes to kopijas atrodas arī Stenfordas Universitātē ASV. LU Filozofijas un socioloģijas institūtā studentus sagaidīja asociācijas “Dzīvesstāsts” priekšsēdētāja Māra Zirnīte un vadošais pētnieks Kaspars Zellis. Studenti guva ieskatu dažādajos asociācijas projektos, un iegūtajās mutvārdu leicībās, kas pēcāk apkopotas grāmatās, filmās un citos materiālos. Kā piemērs tika demonstrēta filma par lībiešiem, ar kuriem intervijas tika veiktas arī video formātā, tomēr lielākā krājuma sastāvdaļa ir tieši audio intervijas un dzīvesstāsti. Savukārt studenti dalījās zināšanās un sniedza savu vērtējumu par asociācijas mājaslapu, ko nepieciešams atjaunot. Studente Juta Žvira par mutvārdu krātuvju apmeklējumu pauž atzinīgu vērtējumu:
“Manuprāt, gan LU Filozofijas un socioloģijas institūta, gan Okupācijas muzeja apmeklējums sniedza iespēju iepazīties, kā mutvārdu vēstures pētnieciskā stratēģija tiek izmantota ne tika no teorētiskā skatupunkta, bet arī, lai izzinātu un iegūtu nozīmīgus faktus un cilvēku stāstījumus par pagātnes notikumiem, kas vēlāk var tikt izmantoti, lai noteiktā laika posmā izstrādātu pētījumus par  aktuāliem tematiem.”   Attēlu paraksts: SZF maģistranti LU Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures asociācijas “Dzīvesstāsts” telpās. Foto: Māra Zirnīte, Kaspars Zellis Tekstu sagatavoja: Kristīne Antonova, LU komunikācijas zinātnes maģistrante

Dalīties